Patiesi, nepatiesi...vai tad ir liela atšķirība? Mēs paši izvēlamies, kam ticēt un kam nē. Tātad 10 interesanti spoku stāsti, kurus pats tulkoju no angļu valodas. 
Citi interesanti raksti: http://www.spoki.lv/profils/sereo
Interesanti spoku stāsti.5
50
0
Es ļoti labi apzinos, ka manā un manas ģimenes dzīvesvietā bija kāds spoks, kurš parādījās tikai sākot no novembra mēneša līdz martam. Pārējos mēnešos bija miers... Mēs viņu ieaucām par Amosu, šis spoks bijs ļoti kašķīgs. Kadā februārī mums pazuda elektrība, kopumā toreiz tā nebija 18 stundas. Mana sieva kopā ar bērniem devās uz mātes māju, lai bērniem būtu ērtāk un drošāk, taču es paliku mājās un aizdedzināju sveces. Tad ap pulksten pus astoņiem man zvanīja kaimiņiene un vaicāja, kāpēc nav elektrība. Tā nu es viņu ataicināju pie sevis, un viņa apsēdās tieši tajā krēslā pie loga, kurā mēs vienmēr varējām sajust spoka klātbūtni. Pēc kāda brīža, man likās, ka viņa ieslīgst tādā kā transā. Pēkšņi viņas seja saviebās un sāka kliegt, lai gan kliedza viņa vīrieša balsī. No viņas mutes nāca briesmīgs un rupjš vārdu krājums. Jāatzīst, ka tad es biju tuvu panikai. Es ātri viņu izrāvu no tā dīvainā krēsla, cerībā, ka tas palīdzēs, un, ziniet, tiešām izdevās. Viņa gan bija apdullusi un neko neatcerējās, bet man nācās atlikušo nakti pavadīt vienam un vēl pie tam lielās bailēs. /Tony W-Daerwen, Lancs./
Man bieži sanāca diskutēt ar saviem draugiem un darba biedriem, jo es ticēju, ka mirušie spēj sazināties ar mums, bet neviens man neticēja. Bet viņi mainīja savus uzskatus, kad vēlu naktī, mans draugs atnāca ar jaunumiem no kādas ogļraktuvju ejas. Viņš tobrīd strādāja dziļi kādā ejā, bet pēkšņi ieraudzīja parādāmies cita kalnrača spoku, kas devās lēnām prom. Mans draugs viņam sekoja, bet tad spoks lēnām izgaisa. Līdz ko viņš vēlējās atgriezties pie darba, eja, kurā viņš strādāja - sabruka. Sanāk, ka spoks viņam izglāba dzīvību. / Mr G M. /
Reklāma
Tā nav mana māja, kuru vajā spoki, bet gan mana mašīna. Mani visu laiku pavada tāda nepatīkama sajūta, ka kāds visu laiku sēž aizmugurē, lai gan tur neviena nav. Vienreiz pat drošības siksna pati nostiprinājās, lai gan vienīgais, kas atradās mašīnā biju es. / Jenny R. /
Draugs man palūdza nedēļas nogalē palikt viņa mājā un pieskatīt suni. Jāatzīst, ka man nekad nav patikusi viņa māja. Tā ir veca, liela un spocīga. Es iekāpu gultā, lasīju grāmatu un beigās arī aizmigu. Es pēkšņi pamodos no elpas trūkuma un aizrīšanās. Sajūta bija tāda, itkā kāds man sēdētu uz krūtīm. Bija tāda sajūta, itkā es tūlīt miršu, ar pēdējiem spēkiem es izripoju no gultas, un tad es arī varēju paelpot. Lieki piebilst, ka es vairāk tur neesmu gulējis. Šis spoks laikam iebilda pret manu klātbūtni, un es sapratu viņa mājienu. / Di S. /
Esmu pārliecināts, ka vecā māja, kurā es īrēju istabu ir spoku apsēsta. Kādu nakti es redzēju, ka manā priekšā stāv kāds lidotājs no Otrā Pasaules kara. Tas bija tik skaidri : viņam mugurā bija īsa, brūna bumbvedēja jaka, plakana cepure un gaišas bikses, taču viņa apkaklīte bija tā uzlocīta, kas es neredzēju viņa seju. Es bailēs iekliedzos. Istabas saimniece zināja šo spoku, tas bija viņas vīrs, kurš nomira pirms 18 mēnešiem no leikēmijas. Viņš bija lidotājs, un to brūno jaku esot valkājis visu mūžu. / Michelle S. /
Reklāma
Mēs dzīvojām parastā lauku mājā. Lai gan par mūsu māju ir nostāsts, ka te dzīvojuši 2 brāļi. Dēļ kaut kāda iemesla viens brālis nogalināja otru. Tagad reizēm mums te norisinās tādi dīvaini notikumi. Dažkārt atveras guļamistabas durvis un ir dzirdami soļi kādu laiciņu, bet kad spoka pastaiga beidzas, durvis atkal aizveras. Bet mēs neesam no tiem, kas baidās no spokiem. Katru reizi, kad tas notiek mēs sakām: "Ak, Fred, mēs tikai vēlamies Tev iemācīt aiztaisīt durvis!"
Man ir 76 gadi un mani pavisam noteikti nemoka fantāzijas lidojumi, bet vienu nakti, kad es nenakšņoju mājās, bet pie draudzenes, es tiešām pieredzēju dīvainas lietas. Kad es biju apgūlusies gultā, ieraudzīju ko neizskaidrojamu, pa istabu, kurā es biju apmetusies staigāja sieviete sinepju krāsas drēbēs. Viņa lidinājās apkārt un tad nolaidās man blakus. Viņa runāja ar mani! Bet viņas vārdi bija neskaidri, tāpēc es pārjautāju vēlreiz, ko viņa teica, bet vienalga, es nesapratu...un tad viņa pēkšņi izgaisa... / Elizabeth D. /
Man bija 20 gadi, kad es dzīvokli īrēju kopā ar citu studentu. Lai gan tā bija ērta vieta, tas bija dīvainākais dzīvoklis, kādā es jebkad esmu dzīvojusi. Tas viss sākās, kad lielais ovālais spogulis sāka pats pārvietoties. Vienmēr, kad es nolēmu atpūsties, atgulties gultā, es dzirdēju neizskaidrojamu papīra čaboņu. Šie dažādie trokšņi bija tik bieži, ka man pat bija grūti naktī aizmigt. Kādu vakar mēs abi bijām apgūlušies uz grīdas un rakstījām eseju, kad man parādījās sajūta, ka šeit ir vēl kāds. Un tad es ieraudzīju baltu sievietes figūru, kas stāvēja istabas stūrī, tieši cauri krēslam, kas tur atradās. Es vēl joprojām skaidri atceros to brīdi... / Linda H. /
Reklāma
Kad es biju pastnieks, man sūtījumi bija jāpiegādā daudzdzīvokļu mājām, kuras uzceltas vecāka gadagājuma cilvēkiem. Man tas nesagādāja problēmas jau 4 gadus. Kādu dienu kā parasti es piegādāju pastu, biju gandrīz jau uzkāpis trešajā stāvā, kad sajutu, ka kāds man ir tieši aiz muguras. Es pagriezos, bet nekā nebija. Kad es tuvojos dzīvokļa durvīm, sajūta kļuva ar vien izteiktāka. Es neesmu nekāds bailīgais, bet neomulīgi gan man palika. Te pēkšņi kaut kas auksts pieskārās manam kaklam. Es ātri piegādāju vēstules, laikam pat nedaudz iekliedzoties steigā pametu telpas. Nākamajā dienā atkal piegādājot dažas vēstules tajā pašā kāpņu telpā, durvis atvēra kaimiņš un teica : "Ja nebūtu jūs, es nebūtu neko pamanījis!" Izrādījās, ka sieviete no tā dzīvokļa bija nomirusi pirms pāris dienām. / Neil H. /
Ap četriem no rīta es pamodos, man bija spēcīga sajūta, ka šeit ir vēl kāds. Es jutu, ka mani vēro. Man palika auksts. Tad es lēnām pagriezu galvu uz otru pusi, un ieraudzīju līdzās savai gultai mūka ēnu. Viņš bija noliecis galvu, sakrustojis rokas un vēroja mani, tad negaidot izgaisa.
Tev patiks šie raksti
