Esmu klāt ar ceturto daļu ,šī būs nedaudz interesantāka un lēnām jau sāk parādīties mistiskais un bailīgais.
Jauku lasīšanu :)
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Go-to-sleep-1/634010">Go to sleep. 1
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Go-to-sleep-2/634145">Go to sleep. 2
http://spoki.tvnet.lv/mistika/Go-to-sleep-3/634317">Go to sleep. 3
Es atrados , kaut kādā dīvainā Pulksteņu Pilsētas versijā. Es izgāju no Pulksteņu Torņa ( Kā parasti dara spēles pirmajā dienā ) tikai lai pārbaudītu ,vai visi iedzīvotāji ir pazuduši. Parasti izmantojot ceturtās dienas gļuku vēljoprojām var atrast sargus un suni kurš skraida apkārt torņa ārpusē, bet viņi visi bija pazuduši. To aizstāja draudoša sajūta ,ka te kāds ir ,tajā pašā vietā kur es ,un novēro mani. Man bija četras dzīvības sirdis pie mana vārda un Varoņa Loks. Bet šajā brīdī es nedomāju par savu spēlētāju ,es jutu ka pats esmu lielās briesmās. Varbūt pati biedējošākā bija mūzika. Tā bija Song of Healing, paņemta tieši no spēles ,bet atskaņota atpakaļgaitā. Mūzika kļuva skaļāka , liekot man justies ,ka kaut kas pēkšņi izleks ,lai nobiedētu mani,bet tas nenotika. Un viss notiekošais sāka ietekmēt mani psiholoģisko stāvokli.
Ikbrīdi es dzirdēju Happy Mask Salesman smieklus, tie bija klusi ,un man liekas ,ka vienkārši dzirdu skaņas. Bet pietiekami skaļi ,lai sameklētu viņu. Es pārmeklēju visas četras zonas Pulksteņu Pilsētā ,bet neko neatradu...pilnīgi neko. Bija pazudušas daudzas tekstūras. Rietumu Pulksteņu Pilsētā dēļ pazudušajām tektūrām es staigāju pa gaisu,visa vieta izskatijās...izbojāta. Bezcerīgi izbojāta. Kad Song of Healing atkārtojās atpakaļgaitā jau kādu piecdesmito reizi, es attapos Dienvidu Pulksteņu Pilsētas centrā saprotot ,ka tik vientuļi videospēlē neesmu juties nekad.
Kad es staigāju caur Spoku Pilsētu, es nezinu vai tā bija pazudušo tekstūru kombinācija ,vai atmosfēra, biedējošā melodija ,kura kādreiz bija mierīga un remdējoša mūzika ,tagat izbojāta un sakropļota, es sajutu asaras acīs. Es parasti neraudu ,bet kaut kas mani šeit bija satvēris ,un spēcīgā depresija ,bija piedējoša un nesaprotama.
Es centos pamest pulksteņu pilsētu ,bet katru reizi kad centos aiziet ekrāns kļuva melns, un es attapos kādā citā Pulksteņu Pilsētas vietā. Es centos spēlēt Orcania es centos izbēgt, un es NEVĒLĒJOS būt šeit. Kad es spēlēju Song of Time vai Song of Soaring uzrādijās teksts “Your notes echo far, but nothing happens”. Tagat tas bija pašsaprotami ,ka spēle nevēlējās lai es aizeju, bet man nebija ne mazākās idejas kapēc tā vēlējās mani paturēt. Es nevēlējos doties iekšā mājās,likās ka tur būšu neaizsargāts ,no tā kā es baidījos. Es nezinu kapēc ,bet es iedomājos ,ja es noslīcinātos Veļas Baseinā tad mani pārmestu kaut kur citur.
