Šeit spokos esam jau iepazinušies ar visvisadiem interesantiem mītiskiem tēliem, nākušiem no dažādiem pasaules nostūriem. Nu ir laiks Japānai. Kā izrādās, Japānā folklora ir bez maz vai tik pat dīvaina, kā piem., Filipīnās.
1Kappa. It kā nekas neparasts, parasts, gobļinveidīgs radījums ar iedobumu galvā, kas ir pilns ar ūdeni no dzimtā strauta vai dīķa. Ja ūdens izlīst, radījums zaudē savas maģiskās spējas, Kappas parasti dzer asinis, taču tas nebūt nenozīmē, ka tie var būt tikai ļauni. Starpcitu, kappas dievina ēst gurķus; ģimenes, lai pielabinātos kappām, uzraksta uz gurķa savus vārdus un tad to iemet kappas dīķī. Japāņu tautas stāstos figurē vairāk kā ducis dažādu kappu – ir vienaicainās kappas, matainās, gļēvās, kalnos kāpējas kappas un katram ir dots savs nosaukums. Ir pat ballīšu kappas! Kā jau minēju, nekas neparasts.
2.Heikegani. Ir viens iemesls kāpēc tie ir šeit pieminēti: tie reāli eksistē. Heikegani krabji ir Japānā sastopami posmkāji. Dažādi mīti vēsta, ka šajos krabjos iemājo Dan-no-uras kaujā kritušie samuraji, un, patiešām, līdzība ar cilvēka seju ir samanāma.
3.Itan momen izskatās pavisam nekaitīgs. Kā nu ne, tā taču ir tikai balta drāna, apmēram 10 metru garumā. Tā parasti lidinās naksnīgajās debesīs, kas ir varbūt biki dīvaini, bet ne biedējoši. Biedējošā daļa sākas, kad Itan momen tiek nokaitināts un var kļūt par ļaunuma iemiesojumu. Tas var aptīties ap galvu un saspiest to vai vienkārši nosmacēt līdz nāvei. Bet, ja esi ieguvis Itan momen labvēlību, tas tevi neaiztiks, taču kā iegūt milzu drēbes gabala labvēlību.. nekur nav minēts.
4.Makura-Gaeši ir viltīgs gars, pazīstams ar to, ka pārvieto spilvenus, cilvēkiem guļot. Citi avoti vēsta, ka viņi arī ber acīs smiltis un zog dvēseles, bet galvenā nodarbe paliek spilvenu pārvietošana. Tātad nākamreiz, kad pamosties un saproti, ka spilvens kkā nokļuvis līdz pašam kājgalim, zini, ka uzdarbojies Makura-Gaeši
]
5.Akaname tulkojās kā „ putekļu laizītājs”, kas arī izsaka visu tā būtību. Tas ir pretīga paskata japāņu bubulis, kas burtiski laiza ar mēli netīras vannas istabas un spodrina flīzes ar savām indīgajām siekalām. Kāpēc? Tā vnk ir Japāna :D
6.Kasa-Obake ir Tsukumogami paveids. Tsukumogami ir lieta, kas pati atdzīvojas pēc 100 gadu ilgas eksistences. Japāņi patiešām tic, ka tā notiek. Laikam jau lietussargi tik bieži kļuva dzīvi, ka kāds izdomāja tam piešķirt savu nosaukumu, lai nošķirtu no citiem Tsukumogami. Tad nu sanāk, ka kasa-obake ir.. dzīvs lietussargs.
7.Širime. Visbeidzot kas pavisam stulbs. C’mon, runa taču ir par Jāpānu.. Širime ir nosaukums ar kuru apzīmē cilvēku ar aci vietā, kur būtu jābūt ānusam. Ideja aizgūta no kāda sena stāsta, taču to izplatījis ir japāņu dzejnieks un mākslinieks Josa Busons, iekļaujot to savās gleznās. Acīmredzot doma par Širimi viņam ļoti patikusi. Pats stāsts ir pavisam vienkāršs: vientuļš samurajs naktī iet pa ceļu, kad pēkšņi kāds viņu sauc no aizmugures, viņš pagriežas un ierauga čali, kas noģērbjas un rāda viņam savu dirsu, kurā parādās liela acs. Samurajs, saprotams, apstulbis un sabijies, aizskrēja prom, bet Širime vairs nav manīts.