Stāsts par spoku kuģi "Mary Celeste" ir zināms gandrīz katram. Tas ir viens no tiem baisajiem stāstiem, kas liek tirpām pārskriet pār muguru, kad to dzirdi pirmo reizi. Stāsts ir šāds: 1872.gada novembrī, kuģis "Mary Celeste" izbrauca no Ņujorkas un devās uz Dženovu, Itālijā. Nepilnu mēnesi vēlāk, šis kuģis tika atrasts dreifējam bez cilvēkiem starp Azoru salām un Portugāli. Kuģis bija pilnīgi neskarts bez nopietniem bojājumiem. Bet visa apkalpe bija pazudusi. Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, vienīgā glābšanas laiva arī bija pazudusi. Saskaņā ar citiem ziņojumiem, glābšanas laiva vēl aizvien bijusi uz kuģa. Tas ir noslēpumains stāsts. Neviens nezina, kas īsti notika uz kuģa "Mary Celeste". Kas tur tāds varēja notikt, lai visa apkalpe kuģi pēkšņi pamestu? Vēl jo vairāk, ja kuģis bija gandrīz ideālā stāvoklī? Šie ir jautājumi uz kuriem nav atbilžu. Ir izvirzītas teorijas un spekulācijas, tomēr patiesība nav zināma. Viss, ko mēs zinām ir tas, ka "Mary Celeste" tika atrasts pamests un tā apkalpe vairs nekad netika redzēta. Arī nekādas ziņas par to, kas notika netika atstātas. Gadu gaitā, neskaitāmi cilvēki ir mēģinājuši atrisināt Mary Celeste noslēpumu, tomēr līdz šim nekāds progress nav panākts. Viss, ko mēs zinām ir tas, ka Mary Celeste jau no sākta gala bija nolādēts kuģis, radot daudz vairāk zaudējumus un ļauna nekā laba.
Fakti un teorijas par spoku kuģi "Mary Celeste"13
Kuģis "Mary Celeste" atstāja Ņujorku 1872.gadā. Tā mērķis bija sasniegt Dženovas pilsētu, Itālijā. Tomēr, Mary Celeste tā arī nekad nesasniedza Dženovas ostu. Tā vietā, mazāk nekā mēnesi vēlāk, 4.decembrī ( vai pēc citām ziņām 5.decembrī) tas tika atrasts dreifējam Atlantijas okeānā. 103 pēdas garo brigantīnu "Mary Celeste", kuras kravnesība bija 282 tonnas, jūrā pamestu atrada britu kuģis "Dei Gratia". Dei Gratia kapteinis Deivids Mūrhauss bija šokēts atklājot, ka pamestais kuģis bija Mary Celeste. Galu galā, Mary Celeste atstāja Ņujorku astoņas dienas pirms Dei Gratia un līdz šim laikam tam jau vajadzēja būt Dženovā. Mūrhauss izmainīja sava kuģa virzienu, lai piedāvātu palīdzību. Viņš nosūtīja dažus savas apkalpes biedrus uz Mary Celeste klāja apstākļu noskaidrošanai...
Kad "De Gratia" apkalpe uzkāpa uz Mary Celeste klāja, viss kļuva vēl noslēpumaināks. Kuģa apakšējās kravas telpas bija nedaudz applūdušas, bet visādi citādi kuģis bija ideālā kondīcijā. Nemaz nešķita, ka sliktie laikapstākļi, kuros Mary Celeste burāja iepriekšējās dienās, būtu nodarījuši kuģim kādus bojājumus. Kapteiņa personīgās mantas bija uz kuģa. Kuģa glābšanas laiva bija pazudusi (lai gan dažās citās ziņās, laiva vēl aizvien bijusi uz kuģa) un viens no diviem ūdens sūkņiem bija izjaukts. Alkoholisko dzērienu mucas uz Mary Celeste klāja bija neskartas un visu apkalpes locekļu mantas bija tām paredzētajos nodalījumos. Uz kuģa tika atrasti arī pārtikas un ūdens krājumi sešiem mēnešiem. Tomēr, uz kuģa nebija nekādu cilvēku klātbūtnes pazīmju. Kas notika ar kapteini, kapteiņa sievu un viņa mazo meitiņu (attēlā), un pārējiem astoņiem apkalpes locekļiem?
Kuģis "Mary Celeste" bija piekrauts ar indīgu, denaturētu alkoholu. Kopumā, uz kuģa atradās 1701 muca ar alkoholu. Mary Celeste kapteinis bija 37 gadus vecais kapteinis Brigss (attēlā). Viņš bija dievbijīgs kristietis un tādēļ atturējās no alkohola lietošanas. Kapteinis Brigss pret savu darbu izturējās ļoti nopietni un reiz saviem apkalpes locekļiem teica, ka viņš kuģi pamestu tikai un vienīgi galējas nepieciešamības gadījumā. Vienīgais iemesls, lai pamestu kuģi, saskaņā ar kapteini Brigsu, bija savas dzīvības glābšana, bet visādi citādi brauciens bija tas, kas viņam bija pats galvenais.
Kapteiņa Mūrhausa apkalpe nogādāja brigantīnu Gibraltārā. Tur notika izmeklēšana par to, vai De Gratia drīkst saņemt glābšanas maksu. Saskaņā ar likumu par glābšanu "personai, kas atguvusi citas personas kuģi vai kravu pēc briesmām vai pazušanas jūrā, ir tiesības saņemt atlīdzību, kas ir vienāda ar izglābtā kuģa vai tā kravas vērtību." Izmeklēšanā tiek noskaidrots vai glābējiem ir tiesības uz maksājumu no kuģa apdrošinātāja. Glābšanas izmeklēšana nenoritēja tik gludi, kā De Gratia apkalpe bija cerējuši. Ģenerālprokurors, kurš atbildēja par izmeklēšanas norisi, Frederiks Sollijs Flūdss, pieļāva krāpšanās varbūtību un pavēlēja veikt rūpīgu izmeklēšanu. Tomēr, pēc vairāk nekā 3 mēnešu izmeklēšanas, tiesa neatrada pierādījumus nelikumīgām darbībām. Dei Gratia saņēma samaksu, bet tikai vienu sesto daļu no 46 tūkstošiem dolāru par kuriem Mary Celeste un tās krava bija apdrošināta. Iespējams, tiesa tomēr līdz galam nenoticēja De Gratia nevainīgumam.
Dumpja teorija. Viena no teorijām, kas mēģina izskaidrot kuģa Mary Celeste noslēpumu ir tā par dumpi uz kuģa klāja. Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, kad Mary Celeste tika pirmoreizi izmeklēta, tika konstatētas asinis uz koka daļām un burām, kā arī cirvja cirtienu pēdas. Izmeklēšanu vadošais ģenerālprokurors ierosināja loģisku izskaidrojumu. Pēc viņa domām, apkalpe piedzērās ar alkoholu, kas atradās uz kuģa un tad izvērtās asiņains dumpis. Apkalpes locekļi nogalināja viens otru, vainīgie iemeta līķus jūrā un ar glābšanas laivu devās prom no nozieguma vietas. Tiesa gan, šī teorija nav ļoti ticama. Ir noskaidrots, ka šie "asins traipi" patiesībā bija vīna radīti traipi. Arī alkohols nebija piemērots dzeršanai, jo tas bija indīgs, denaturēts alkohols.
Vai kuģim uzbruka milzu kalmārs? Vēl viena teorija, kas mēģina izskaidrot kuģa apkalpes mistisko pazušanu. 1875.gadā kuģa "Pauline" apkalpe apgalvoja, ka redzējuši spermas vali ar tam apkārt aptinušos milzu jūras čūsku, kas to vilka zem ūdens. Jūras čūska, pēc viņu domām, visticamāk bija milzu kalmāra tausteklis. Milzu kalmāri mīl jūras dzelmes un tikai retos gadījumos ir redzami ūdens virspusē. Ir labi zināms, ka dažreiz milzu kalmāri notur kuģus par vaļiem un uzbrūk tiem. Daži jūrnieki ir aprakstījuši gadījumus, kad milzu kalmāri ar saviem taustekļiem un plātes izmēra piesūcekņiem uz tiem, ir sagrābuši apkalpes locekli vai pat vairākus uzreiz.
Tev patiks šie raksti
Labs,interesanti.
kas tas par radijumu?
