Un klāt ir arī 3 daļa! Atvainojos ka neieliku vakar un aizvakar, jo nebija laika.
Cenšos ielikt katru dienu. Tas sāksim šīsdienas stāstu!
Atvainojos par kļūdām. Lai labi lasās!
1989.gada16.novembrī.
Es sabijos! Man nepadodas ticēšana! Pēkšņi kautkas pieklauvēja pie loga. Zīlniece mums pavēlēja stāvēt mierīgi un neskatīties uz logu, bet es to nevarēju, jo biju uztraukusies! Es stāvēju, bet tad atkal atskanēja klauvējiens. Es nedaudz palūrēju caur acu kaktiņu un pamanīju pavisam bālu būtni, kura skatijās uz mani ar tukšu skatienu kas mani galīgi sasaldēja! Es paskatījos vēl nedaudz un pamanīju kā tās sejā ievelkas nedabīgi liels smaids. Pēkšņi būtnes galva apgriezās uz otru pusi. Tas izskatijās tik pretīgi, ka es nodrebinājos. Zīlniece pamanīja ka es skatos uz būtni un iekliedzās-''Bēdziet! Paskaidrojumiem nav laika! Izdari ko es tev teicu Emīlij, un neatskaties!''
Es ar draudzeni aizbēgu. Dzirdēju kā izlūst stikli un atskan spalgs kliedziens. Tagad man bija palikušas tikai 10 stundas ko dzīvot. Es izlēmu, ka došos tagad. Es atvadījos no draudzenes, es zināju ka iespēja izdzīvot ir ļoti maza. Es pateicu visu ko domāju par savu ienaidnieci, aizskrēju pie sava puiša kuru mīlēju un devos prom.
Draudzene man vēl drošības pēc aptina rokas ar marli. Es sakopoju savu drosmi un braucu uz slimnīcu. Nakts bija melna un debesīs mirdzēja zvaigznes. Tas bija ļoti skaisti un sapņaiņi! Žēl ka šī iespējams būs mana pēdējā nakts.
) Tik superīgs stāstiņš! ^^
++++ no manis tev! 
