un citas neparastas būtnes.
Radījumi, kuru eksistence nav pierādīta.
un citas neparastas būtnes.
Radījumi, kuru eksistence nav pierādīta.
Kongamato
Burtiskā nozīmē "laivu lauzējs"- pterozauram līdzīga būtne, kura ir manīta Zambijā, Angolā un Kongo. Par šo radījumu novērošanu ne reizi vien ir runājuši ne vien vietējie iedzīvotāji, bet arī eiropieši. Pterozauru atliekas diezgan bieži ir atrastas tieši Āfrikā, tieši tur, kur ir redzēts kongmato. Skeptiķi uzskata, ka par kongmato kļūdaini tiek uzskatīti vietējie lielie putni jeb lieli sikspārņi. Ja kas, ir tikai novērojumi, nevienas fotogrāfijas nekad nav bijis, tāpēc par kongmato var spriest tikai pēc novērotaju stāstiem- un reizēm viņu smagajiem ievainojumiem...
Frenks Mellands savā grāmatā "In Witchbound Africa" apraksta kongmato kā dzīvnieku, kurš dzīvo gar dažu upju krastiem, ļoti bīstamu- kongmato bieži uzbrūkot mazām laivām un jebkuram, kurš viņu traucē. Briesmonis esot sarkanā ( pēc citām versijām- melnā krāsā) ar 4-7m spārnu vēzienu.
1932. gadā amerikāņu zoologs Aivens Sandersons cieta no lidojoša zobaina monstra uzbrukuma Asunbo ielejā. Lai no tā paglābtos, viņs ielēca upē. Viņš izšava pa briesmoni no revolvera, bet kongmato palika dzīvs un aizlidoja. Sandersons aprakstīja uzbrucēju kā milzu putnu ar zobainu knābi un 3,5 m lielu spārnu vēzienu.
1956. gadā inženieris Brauns redzēja kongmatu Ziemeļrodēzijā. Bija ap sešiem vakarā, kad viņā redzēja divas mīklainas būtnes lidojot virs galvas. Viņš atzīmēja,ka šie radījumi izskatījās "aizvēsturiski" ar spārnu vēzienu ap 1m un garumu no knābja līdz astei apmēram 1,5 m. Radījumam esot bijušas tievas astes un purns, līdzīgs suņa purnam.
Gadu vēlāk Fort-Rozberna slimnīcā ieradās pacients ar dziļu brūci krūtīs un apgalvoja, ka viņam esot uzbrucis liels putns. Kad viņam palūdza attēlot uzbrucēju, viņs uzzīmēja pterozauru.
Tjanči briesmoņi
Ķīniešu žurnalistam izdevās uzņemt 20 minūšu garu video, kur redzami seši noslēpumaini Tjanči ezerā peldoši dzīvnieki Radījumi esot bijuši līdzīgi roņiem un bijuši redzami apmēram pusotru stundu. "Viņi peldēja tādā ātrumā kā kuteri, reizēm viņi pazuda zem ūdens. Brīžiem viņi peldēja ar vienādu ātrumu, it kā viņus kāds komandētu. Viņu spuras bija garākas kā viņu ķermeņi. Kalnu ezers Tjanči atrodas grūti pieejamā kalnu masīvā netalu no Ziemeļkorejas robežas. Baumas par to, ka ezerā dzīvo noslēpumaini dzīvnieki, ir dzirdamas jau vismaz 100 gadus. Skeptiķi domā, ka ezera ūdens ir pārāk auksts, lai tajā spētu dzīvot lieli dzīvnieki.
Lidojošās čūskas
Amerikāņu biologs Džeiks Soha astoņus gadus pētīja čūsku spēju lidot. Viņš apgalvo, ka par čūsku lidošanu zinātnei nebūt ne viss esot skaidrs. Dienvidaustrumāzijas džungļos viņš atrada čūskas Paradisi Chrystopelea. Viņš apgalvo, ka čūskām esot orģināla lēciena tehnika un unikālas kustības, kuras palīdz pārvarēt lielus attālumus pa gaisu. Šīs čūskas lidojums un piezemēšanās izskatās ne sevišķi graciozi un lidojuma tehniku ir pat grūti kaut kā nosaukt. Tas visvairāk atgādina ballistiskā lādiņa kustību un krišanu. Šīs čūskas spēj lēcienā divkārt palielināt savu platumu, iegūstot papildus virsmu planēšanai. Reizēm viņas tik veikli veic izvēlēto maršrutu, it kā būtu dzimušas gaisā. Reizēm, tiklīdz čūska sak krist, viņa raida lielus "S" veidīgus viļņus pa savu ķermeni. Tas palīdz turēt ķermeni paralēlu horizontam. Ķermeņa līdzsvarošana tāpat palīdz mainīt lidojuma virzienu. Par laimi, šīs čūskas nav stipri indīgas un ir bīstamas tikai mazajiem dzīvniekiem un putniem.
Jūras briesmonis no Bruklinas
Bet reizēm noslēpumainais atrodas tepat blakus...
Ņujorkā tieši uz ielas garāmgājēji ievēroja kaut ko dīvainu- pēc spēcīgām lietavām uz ielas parādījās Kaut Kas. Tauta stāvēja, brīnījās, apsprieda, kas tas varētu būt un no kurienes radies. Kāds pat nofotografēja, bet ziņkārības pēc neiedomājās pat pabakstīt to ar lietussargu. Tā kā zvērs smirdēja pec zivīm, tika izdarīts secinājums, ka viņš ir izlīdis no okeāna.
Bet, kad atdrāzās žurnālisti uzņemt reportāžu, zem koka jau neviena nebija...
Tagad vēl lidojošas čūskas, tā jau no tām bail.
Par rakstu ++, taisi nākamās daļas, jo ir daudz tādu dzīvnieku, kuru eksistence nav pierādīta.
"Tauta stāvēja, brīnījās, apsprieda, kas tas varētu būt un no kurienes radies. Kāds pat nofotografēja.....Tā kā zvērs smirdēja pec zivīm.... Bet, kad atdrāzās žurnālisti uzņemt reportāžu, zem koka jau neviena nebija..."
Secinājums - tauta izglāba zvēru no preses uzmanības.
Par daudzu radību eksistenci nevēsta, jo cilvēki ir bīstami. Kad atklāja pirmos bruņurupučus, visus, ko satika noēda. Esot garšīga gaļa, eksoskeletu varēja labi izamantot un viņiem bija pūslis ar svaigu ūdens krājumu. Britu Impērija vēlējās saņemt bruņurupuci zinātnei un vēlējās to no Austrālijas. Ilgi viņi gaidīja. Un tad visi stāsti par trofeju un malumedniekiem.
domāju, ka aivēsturiskie lidoņi ir beigti, jo katrs, kurs to ieraudzīja - mēģināja nošaut, nevis fotografēt vai izpētīt...