Vai mēs esam piedzimuši tikai vienu reizi vai vairākas? Pēc nāves tiek apsolīta mūžīga dzīve un runas par pārdzimšanu var būt tikai, lai novērstu cilvēkus no ticēšanas patiesībai, jo neviens nevar būt pārliecināts, kas viņus sagaida pēc nāves, bet uzskatīt, ka cilvēks piedzims no jauna pēc kāda laika, ir vienkāršāk. Tāpat vēlēšanos dzīvot atkal un atkal šo dzīvi var radīt pieķeršanās pie dažādām baudām. Bet ja dzīve ir kā nebeidzama ciešanu virkne?
Lai arī ir lietas, kuru eksistence nav atkarīga no ticības, tas, kas notiek ar mums, ir sekas mūsu pārliecībai. Vai pēcnāvei vajadzētu būt savādakai? Visi šie daudzie cilvēki, kuri atceras, ka ir dzīvojuši agrāk. Bildes ar līdzīgiem cilvēkiem no dažādiem laikmetiem. Vai tie ir pierādijumi, ka mēs piedzimstam no jauna, vai arī, ka rodoties cilvēkam ir paņemta informācija no agrākā? Varbūt tā ir mūžīgā dzīve, ka katra dzīves laikā notikušais saglabājas kopējā atmiņā un vajadzības gadījumā var tikt atmodināts jaunai dzīvei?