Mūžīgā jaunība ir kaut kas, pēc kā jau ir tiekušies cilvēki viduslaikos, nodarbojoties ar alķīmiju. Atbilstoši leģendām, alķīmiķu radītais filozofu akmens to arī nodrošina, tomēr mūsdienās pētījumi - apstādināt novecošanu, turpinās, un, iespējams, ka zinātnieki nav nemaz tik tālu, lai saprastu, kā to apstādināt. It īpaši tagad, kad ir nācies saskarties ar īstiem "mūžīgās" jaunības gadījumiem.
Dīvainais gadījums ar meiteni, kura tā arī nenovecoja8
1993. g. 8. janvārī Baltimorā, ASV, piedzima Brūka Grīnberga. Viņa piedzima 1 mēnesi par ātru ar gūžas priekšējo dislokāciju jeb viņas kājas bija vērstas augšup uz pleciem. Ar operācijas palīdzību tas tika koriģēts, un nekas nesolīja neko īpašu. Viņa šķita veselīgs bērns bez īpašām veselības problēmām, tomēr drīz vien sākās kaut kas, kas pierādīja pretējo.
Viņas īpašā dzīve sākās ar nesaprotamām veselības problēmām, kas šķietami radās bez jebkāda iemesla un tik pat vienkārši arī pārgāja. Viņai uzradās kuņģa čūlas, kas ātri vien pārgāja. Viņai bija lēkmes, no kurām viņa pilnībā atlaba bez paliekošiem smadzeņu bojājumiem. 4 gadu vecumā viņai attīstījās letarģiskais miegs. Viņa varēja iemigt uz 14 dienām. Tas tika diagnosticēts kā iespējams smadzeņu audzējs, bet tas tāpat pārgāja. Tomēr pats lielākais pārsteigums atklājās vēlāk - viņas augšana apstājās 4 gadu vecumā. Novecošana vienkārši apstājās.
Lai arī kādi testi netika veikti, tie nespēja atklāt iemeslu, kāpēc viņas novecošana ir apstājusies. DNS tests neuzrādīja nekādas acīmredzamas novirzes no normas. Viņai bija trīs māsas, kuras neuzrādīja nekādus attīstības traucējumus, pat ģimenes iepriekšējās paaudzēs nav bijis nekādu attīstības traucējumu.
Vairāku gadu garumā vecāki centās saprast, kas izraisa šādu stāvokli, bet arī vadošie veselības speciālisti nespēja sniegt atbildi. Viņas stāvoklis tikai nosaukts par "X sindomu". Tomēr Dienvidfloridas universitātes Medicīnas koledžas endokrīnais fiziologs Ričards Valkers beigu beigās, iespējams, spēja sniegt zināmu izskaidrojumu par to, kas notiek ar Brūkas ķermeni. Kā viņš apgalvoja, tad Brūkas ķermeņa orgāni atrādās nepārtrauktas pārmaiņas stāvoklī. Principā tie darbojās it kā tie piederētu atšķirīgiem ķermeņiem. Tie attīstījās dažādos ātrumos.
Brūkas dzīve aprāvās 20 gadu vecumā, kad viņai attīstījās elpošanas ceļu problēmas, un viņa nomira. Fotogrāfijā var redzēt Brūku 20 gadu vecumā kopā ar jaunāko māsu.
Lai arī Brūkas gadījums bija nesaprotams, tas nav vienīgais. "X sindroms" ir nosaukts par komplekso neotēnisko sindromu. Ir atrasti vēl divi cilvēki, kuriem varētu būt šis stāvoklis. 2004. g. dzimusī Gabriela Viljamsa dzīvo Montanā, un viņas novecošana ir apstājusies 6 mēnešu vecumā. Savukārt Autrālijā dzīvo Niks Frīmens, kurš joprojām izskatās kā pusaudzis, lai arī ir dzimis 1969. g.
Neskatoties uz to, ka ķermenis šķietami nenoveco, biomarķieris, ko pazīst kā epiģenētisko pulksteni, kompleksā neotēniskā sindroma pacientiem uzrāda vecumu, kas atbilst viņu patiesajam vecumam.
Iespējams, ka mūžīgā jaunība ir iespējama, bet Brūkas gadījums drīzāk parāda, ka tas ir pretdabiski un drīzāk pielīdzināms slimībai nekā normālam stāvoklim. Vai tas ir tas, ko mēs patiešām vēlamies?