›

[Dienasgrāmata] Darbs karostas cietumā 2. daļa 59

620 2

Tātad turpinās stāsts par karostas cietuma apsargāšanu, par mana Tēva gaitām tajā un, protams, visu spocīgo un citu lietu norisināšanos tajā, es atzīstos, es tur nevarētu strādāt tādēļ tiešām visu cieņu, un jā šī ir otrā no divām viņa darba nedēļām, pirmo varat atrast šeit

http://www.spoki.lv/mistika/Dienasgramata-Darbs-karostas/385361

Izbaudiet!

2. Nedēļa

1. Diena

Pēc 7. Dienas spocīgajiem notikumiem tēvs pirms došanās uz maiņu viņš konsultējās ar savu labu draugu, kurš arī pastāstīja pāris atgadījumu, protams, tie nebija saistīti ar šo spocīgo vietu, bet apmainoties ar stāstiem tēvs bija vēl vairāk ‘’sabijies’’ doties uz darbu... Ierodoties darbā viņš pieņēma maiņu un devās uz savu ierasto dežūrpunktu atvēra avīzi un ‘’trīcēdams’’ lasīja, vienlaicīgi gaidot ko spocīgu no šīs vietas ‘’iemītniekiem’’. Kā zinādams viņš bija paņēmis viņa mātes dāvāto rožu kroni [Krustiņš, ar krellēm]. Ap pulksten četriem viņš atkal sadzirdēja vaidas, taču tās nāca no pagrab stāva, viņš devās lejā un vaidas palika arvien skaļākas un skaļākas, līdz viņš ‘’atdūrās’’ pret pagraba beigām, viņš uzspīdināja lukturīti uz to pusi no kuras nāca vaidas un uz sienas pamanīja uzrakstu vācu valodā ‘’helfen sie mir” viņa sirds sāka sisties straujāk viņš ātrā solī devās augšup uz dežūrpunktu, bet ceļā uz to viņš juta kā kāds viņu rauj aiz rokas atpakaļ viņš nometa lukturīti un satvēra rožu kroni un pie sevis nomurmināja ‘’dievs palīdzi man tikt prom no šejienes’’ , pēkšņi viņa roku palaida vaļā viņš pacēla lukturi un palūkojās uz atpakaļu, tur nekā nebija, vēl satrauktāks viņš skrēja augšā un apsēdās dežūrpunktā, nemirkšķinādams ne aci viņš turēja sažmiedzis rokā rožu kroni un skaitīja tēvareizi par katru krelli, kas atradās uz rožu kroņa, to viņš darīja visu nakti līdz pienāca maiņas laiks. Par atgadījumu viņš nevienam nestāstīja, un steidzās mājās.

2. Diena

Tēvs pamostoties pa dienu izstāstīja mātei par atgadījumu un izstāstot par uzrakstu, precīzāk nolasot uzrakstu manai mātei viņa to iztulkoja, izrādās tur bija rakstīts ‘’Palīdzi man’’. Pēc šī visa viņš devās uz baznīcu lūgties, nedaudz nomierinājies viņš atgriezās mājās un dienas atlikušo daļu pavadīja mierīg

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

3. Diena

Kārtējā darba diena, rīta maiņa, no 09:00-14:00, ierodoties nodot maiņu viņa sirds atkal sāka sisties straujāk. Izrādās, ka nakts maiņā strādāja tas pats apsargs, ar kuru viņš pieredzēja spuldzītes pazušanu... Šo stāstu viņš izstāstīja iepriekš minētajam apsargam un abi divi ar trīcošu sirdi devās lejup uz pagrabu, kur tas viss norisinājās, viņi uzspīdināja uz to pašu sienu, taču uzraksts bija nosvītrots un apakšā bija redzams jauns uzraksts ‘’sie bereuen’’ atkal viņu abu sirdis sāka sisties neiedomājami ātri, viņi uzsteidzās augšā un vakara maiņas apsargs devās mājās, tēvs palika viens un izgāja pēdējā apgaitā pirms maiņas nodošanas ieraugot, ka kamera, kurā bija pakārusies sieviete ir vaļā, viņš tam nepievērsa visai lielu uzmanību un aizvēra to.

4. Diena Noskaidrojis ko nozīmē uzraksts uz sienas viņš tik pārbijies kā vēl nekad devās uz darbu. Apsardzei tika norīkots jauniņais, kā viņa ‘’palīgs’’ un Tēvam nācās izrādīt visu utt... Protams, viņš padalījās ar šiem šausmīgajiem stāstiem ,kas ar viņu bija atgadījušies. Abi divi runājot dežūrpunktā, pēkšņi sabijās, jo ne no kā logs, kas atradās tieši blakus viņiem tika izsists, laukā jau bija satumsis, viņi paspīdināja ar lukturīšiem, taču neko nepamanīja... Tēvs neizturēja un iekliedzās ‘’Ko tu gribi, nu ko tu gribi?’’ ... Pēkšņi izzuda gaisma, pēc pāris sekundēm tai ieslēdzoties viņš uz sienas uzrakstītu , ar oglei līdzīgu priekšmetu, uzrakstu ‘’sterben’’. Kā zinādams, ka tā noderēs tēvs izvilka no somas vācu-latviešu vārdnīcu un izlasot tulkojumu gandrīz ķēra sirdstrieku, tulkojums bija MIRT. Viņu šokēja divas lietas, pats fakts, ka uz sienas ir tāds uzraksts un tas, ka ‘’rēgs’’ saprata ko viņš bija pateicis. Turpmāk nekas spocīgs nenorisinājās, abi tramīgi sēdēja un runāja, taču ‘’rēgs’’ par sevi nedeva manīt.

5. Diena

Brīvs

6. Diena

Ierodoties uz dienas maiņu viņa komandieris sāka viņam uzdot jautājumus par uzrakstu uz sienas, protams, komandieris šim stāstam neticēja un lika to notīrīt, tēvs notīrot uzrakstu piesēda dežūrpunktā un iemiga, pamostoties viņš savā priekšā ieraudzīja cietuma vadību. Kura norādīja uz sienas kur bija vairāki desmiti uzraksti ‘’sterben’’ [Mirt], komandieris par nepaklausību piesprieda viņam šo nakti pavadīt karcerī.

Reklāma

7. Diena

Karceris, tumša vieta bez logiem un kameras biedriem, tukša telpa ar betona grīdu, bez matračiem. Minūtes vilkās pa stundām un sekundes pa minūtēm, dežūrpunktā sēdēja viņa kāršu partneris no pirmās ierašanās dienas. Gulēdams stūrī Tēvs sadzirdēja atvērdamies karcerim, viņš palūkojās pa durvīm, bet nevienu nemanīja... Viņš pie sevis klusi pateica ‘’paldies’’, viņš bija pilnīgi mierīgs, izrādās karceris un kamera, kurā pakārās jaunā sieviete bija vienā gaitenī. Tēvs nokarinādams savu Rožu kroni pakarināja to bēdīgi slavenās kameras iekšpusē. Pēkšņi kamera aizcirtās... Viņš devās atpakaļ uz karceri, taču pa to laiku, kamēr viņš devās atpakaļ no muguras apgaitā gāja apsargs, kāršu partneris... viņš vaicāja manam tēvam kādēļ viņš šeit atrodas, tēvs mierīgi atbildēja, palīdzu mirt un aizvēra karcera durvis. Nākošā rītā komandieris atvēra durvis un izlaida viņu no karcera, dodoties pa gaiteni viņš atvēra ‘’rēga kameru’’ un ieraudzīja, ka rožu kronis bija pazudis, viņa sejā parādījās smaids, palūkojoties uz durvīm viņš izlasīja uzrakstu ‘’Danke’’ [Paldies], smaidīdams viņš atstāja karostas cietuma sienas un devās uz ‘’Virssaiti’’, atkal doties jūrā, tajā pašā dienā viņš sāka rakstīt dienasgrāmatu, kuru es jums pašlaik prezentēju. Tā arī noslēdzas šis raksts un stāsts par karostas cietumu un, protams, par galveno personāžu manu Tēvu... Paldies par lasīšanu.

620 2 59 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0