[Dienasgrāmata] Darbs karostas cietumā 2. daļa59

3. Diena

Kārtējā darba diena, rīta maiņa, no 09:00-14:00, ierodoties nodot maiņu viņa sirds atkal sāka sisties straujāk. Izrādās, ka nakts maiņā strādāja tas pats apsargs, ar kuru viņš pieredzēja spuldzītes pazušanu... Šo stāstu viņš izstāstīja iepriekš minētajam apsargam un abi divi ar trīcošu sirdi devās lejup uz pagrabu, kur tas viss norisinājās, viņi uzspīdināja uz to pašu sienu, taču uzraksts bija nosvītrots un apakšā bija redzams jauns uzraksts ‘’sie bereuen’’ atkal viņu abu sirdis sāka sisties neiedomājami ātri, viņi uzsteidzās augšā un vakara maiņas apsargs devās mājās, tēvs palika viens un izgāja pēdējā apgaitā pirms maiņas nodošanas ieraugot, ka kamera, kurā bija pakārusies sieviete ir vaļā, viņš tam nepievērsa visai lielu uzmanību un aizvēra to.

4. Diena Noskaidrojis ko nozīmē uzraksts uz sienas viņš tik pārbijies kā vēl nekad devās uz darbu. Apsardzei tika norīkots jauniņais, kā viņa ‘’palīgs’’ un Tēvam nācās izrādīt visu utt... Protams, viņš padalījās ar šiem šausmīgajiem stāstiem ,kas ar viņu bija atgadījušies. Abi divi runājot dežūrpunktā, pēkšņi sabijās, jo ne no kā logs, kas atradās tieši blakus viņiem tika izsists, laukā jau bija satumsis, viņi paspīdināja ar lukturīšiem, taču neko nepamanīja... Tēvs neizturēja un iekliedzās ‘’Ko tu gribi, nu ko tu gribi?’’ ... Pēkšņi izzuda gaisma, pēc pāris sekundēm tai ieslēdzoties viņš uz sienas uzrakstītu , ar oglei līdzīgu priekšmetu, uzrakstu ‘’sterben’’. Kā zinādams, ka tā noderēs tēvs izvilka no somas vācu-latviešu vārdnīcu un izlasot tulkojumu gandrīz ķēra sirdstrieku, tulkojums bija MIRT. Viņu šokēja divas lietas, pats fakts, ka uz sienas ir tāds uzraksts un tas, ka ‘’rēgs’’ saprata ko viņš bija pateicis. Turpmāk nekas spocīgs nenorisinājās, abi tramīgi sēdēja un runāja, taču ‘’rēgs’’ par sevi nedeva manīt.

5. Diena 

Brīvs

6. Diena

Ierodoties uz dienas maiņu viņa komandieris sāka viņam uzdot jautājumus par uzrakstu uz sienas, protams, komandieris šim stāstam neticēja un lika to notīrīt, tēvs notīrot uzrakstu piesēda dežūrpunktā un iemiga, pamostoties viņš savā priekšā ieraudzīja cietuma vadību. Kura norādīja uz sienas kur bija vairāki desmiti uzraksti ‘’sterben’’ [Mirt], komandieris par nepaklausību piesprieda viņam šo nakti pavadīt karcerī.

7. Diena

Karceris, tumša vieta bez logiem un kameras biedriem, tukša telpa ar betona grīdu, bez matračiem. Minūtes vilkās pa stundām un sekundes pa minūtēm, dežūrpunktā sēdēja viņa kāršu partneris no pirmās ierašanās dienas. Gulēdams stūrī Tēvs sadzirdēja atvērdamies karcerim, viņš palūkojās pa durvīm, bet nevienu nemanīja... Viņš pie sevis klusi pateica ‘’paldies’’, viņš bija pilnīgi mierīgs, izrādās karceris un kamera, kurā pakārās jaunā sieviete bija vienā gaitenī. Tēvs nokarinādams savu Rožu kroni pakarināja to bēdīgi slavenās kameras iekšpusē. Pēkšņi kamera aizcirtās... Viņš devās atpakaļ uz karceri, taču pa to laiku, kamēr viņš devās atpakaļ no muguras apgaitā gāja apsargs, kāršu partneris... viņš vaicāja manam tēvam kādēļ viņš šeit atrodas, tēvs mierīgi atbildēja, palīdzu mirt un aizvēra karcera durvis. Nākošā rītā komandieris atvēra durvis un izlaida viņu no karcera, dodoties pa gaiteni viņš atvēra ‘’rēga kameru’’ un ieraudzīja, ka rožu kronis bija pazudis, viņa sejā parādījās smaids, palūkojoties uz durvīm viņš izlasīja uzrakstu ‘’Danke’’ [Paldies], smaidīdams viņš atstāja karostas cietuma sienas un devās uz ‘’Virssaiti’’, atkal doties jūrā, tajā pašā dienā viņš sāka rakstīt dienasgrāmatu, kuru es jums pašlaik prezentēju. Tā arī noslēdzas šis raksts un stāsts par karostas cietumu un, protams, par galveno personāžu manu Tēvu... Paldies par lasīšanu.