0. Es personīgi pazīstu dēmonus, jo man ir bijusi saskaršanās ar viņiem. Gan man, gan paziņām.
1.Dēmons ir pārdabiska, ļauna būtne. Dēmonu iemiesošanās cilvēkā nav pamanāma no sākuma. Vēlāk jau cilvēks apjauš, ka viņā kautkas ir mainījies un tad jau saprot ka tas ir dēmons.
2.Dēmonu var sevī sajust - citam tas ir sirdī karstums, citam sirdī aukstums. Dēmons rada vīziju - gan "iekšējo", gan ''ārējo''. Iekšējā vīzija ir kā sapnis, kurš parādās tev esot nomodā ejot, sēžot, skrienot... Šī vīzija var parādīties jebkurā mirklī. Ārējā vīzija ir tāda, ka tev rēgojas kautkas, ko tu pats neapzinies. Tā ir kā halucinācija, bet tā nav halucinācija.
3.Dēmons rada asins kāri un miesas kāri. Vēlmi uzbrukt cilvēkam un pārkost viņam rīkli. Rada vēlmi nogalināt. Pavedina izdarīt ļaunas lietas.
4.Daži no dēmoniem:
ABADDON-dēmonu karalis, iznīcības enģelis.
ANUBIS-ļaunais pazemes dievs ar šakāļa galvu.
CERBERUS-elles dēmons ar trīs galvām, kas sargā ieeju Mirušo valstībā.
HECATE-raganu karaliene, tumsas dieviete.
LUCIFER- viens no daudzajiem sātana vārdiem, gaismas nesējs, kritušais.
MURMUR-mūzikas dēmons.
5.Dēmoni ir intelektuāli spēcīgāki par dzīvniekiem, bet zemāki par cilvēkiem.
6.Dēmons ietekmē tavu apziņu. No sākuma tās ir nelielas izmaiņas domās, bet tad jau dēmons gandrīz vai pārņem domas un tās kļūst par dēmona domām.
Daudzi domā, ka saskaršanās ar viņiem ir ļauna un briesmīga, bet tā nav. Viss ko esmu piedzīvojusi nav bijis drausmīgs,bet saskarties ar viņiem tomēr nav tā labākā lieta, ko var piedzīvot. Ar dēmonu ir jāpierod un ,ja kāds cilvēks izstāsta, ka viņam saistība ar dēmonu nav jāsmejas, bet jādomā kā palīdzēt.
