Man bieži parādas dīvainas domas ātrāk nekā es pats tās varētu izdomāt, pārsvarā kā atbilde uz jautājumu, bet ne vienmēr.
Nebiju pīpējis DMT apmēram mēnesi, tāpēc, ka visas reizes bija baisas un tumšas. Vienu vakaru taisījos gulēt kad pēkšņi man parādījās doma
- Gribi redzēt mūs?
- Būs kkas slikts? - Es atbildēju
- Nē.
- Bet nav gaismas.
- Ieslēdz TV.
Uzpīpēju apmēram 50mg un būtnes atkal parādījās kā vienmēr, rādīja viskko, taisīja, cēla. Beigās kad viss daudz maz norima būtnes bija pie galda, iekšā TV, sienās utt. Es sapratu ka tas bija domāts ka mēs it kā sēžam bārā vakarā. Visas būtnes tur bija.
Kādu laiku vēlāk atkal iepīpēju (~35mg) un atkal bija riktīgi traki ātri, taisīja, cēla utt. Kad viss beidzās es iedomājos, ka forši būtu, ja viss būtu lēnāk un es varētu viņas satikt. Tad parādījās doma
- Uzpīpē vēl vienu, mēs tev parādīsim kko interesantu.
- OK
Uzpīpēju (42mg). Šoreiz likās ka nekas nenotiek, viss bija mierīgi, istaba lēnām izauga un dīvainas bezķermeniskas krāsas parādījās. Es jutu ka istabā ir daudz būtnes, bet šoreiz viņas neiegāja mēbelēs bet palika kādas ir. Viņas parādīja savu īsto formu, bija kailas manā priekšā. Grūti izstāstīt precīzi, bet es redzēju to ko varētu saukt par viņu ķermeņiem - caurspīdīgi, ēteriski, nepārtraukti mainīgi krāsās un formā. Viņas likās garas un tievas, tāpēc man liekas daži cilvēki runā par čūskām ko redz lietojot DMT.
Bet pats dīvainākais bija saprast cik ļoti viņu eksistences forma atšķiras no mūsu. Tas ko es rakstu par krāsām un formu pilnīgi precīzi to neattaino, to nevar pa īstam nemaz izstāstīt. Man jau iepriekš bija doma, ka aizvērtu acu DMT trips ir viņu pasaule, bet tajā pasaulē nav noteiktu robežu starp būtnēm un pasauli, un šis arī to daļēji pierādīja.
Vai arī es esmu pilnīgi nojūdzies. Arī variants.
