Creepypasta#6 red part6 entropy part25

Šajā gadījumā tas bija kā cīnīties ar Mecha-Godzillu normālajā spēlē. Sajutos diezgan labi, ka beidzot varētu spēlēt spēli kā tā paredzēta. Bet tikuntā, viņš tomēr nebija tāds kā parastās spēles monstrs. Viņam bija varavīksnes zibens un pirkstu šāviņi. Tas man lika iedzīt viņu stūrī un izmantot lāzeru acis, bet tas tikuntā ir vecs un lēts triks. 

Bet kad pieveicu to līdz pusei dzīvības, kaut kas dīvains sāka notikt. Viņa ķermenis sāka glichot, ampēram tāpat kā Gezora, skatotoies atpakaļ uz pirmo pasauli ko spēlēju. Pēc pāris sekundēm glichi sāka ieņemt jaunu formu. 

Un tad spēle bija izgatavojis Ne-Mecha-Godzillu. Tad es iedomājos, ka šis glichš kaut kādā veidā ir radījis no jauna kaut kādu tēlu. Šī cilvēka seja uz šo robotu, rada ļoti neparastu skatu. 

Šis bija viens no spēcīgākiem monstriem, ar ko esmu sastapies. 

Vienīgais veids kā es uzveicu ir visvienkāršākā taktika. Lidojot tam pāri bēru indes pulveri un veiksmīgi izvairoties no lāzeriem, kas nāca no viņa mutes. 

Vēl pēdējā lieta, ko man nācās izdarī, lai pabeigtu Entropijas pasauli - Elles nezvērs. 

Pie sevis nodomāju - "Davai, ātrāk tiksim ar šo galā" un ievilku dziļu elpu. 

Entropijas - beigu pakaļdzīšanās izrādījās tieši tas no kā es visvairāk baidījos - labirints. Iepriekšējās pakaļdzīšanās bija tieši taisnas, bet te, ir neizsakāmi līkumi un vēl jācenšas, lai neieskrietu bezizejā.

Nebija teikts ne cik liels ir šis labirints, ne kur ir izeja, pilnīgi nekas! Un tagad man ir ne tikai jāatrod izeja, bet jāizvairās no viena pieskāriena no šī Elles briesmoņa. 

Pirmajās trīsdesmit sekundēs tas nemaz neparādījās, bet es zinu, ka tas parādīsies, tad es arī sadzirdēju ļoti lielu vicināšanas skaņu : 

Un tad nu tur tas arī bija - lidojošā formā! Ātrs un nepielūdzami nežēlīgs! Šis iespējams ir visbriesmīgākais beigu pakaļdzīšanās līmenis, un lai arī cik ļoti man vajadzēja koncentrēties uz spēli, es tomēr veicu momentuzņēmumus. 

Es paspēju arī veikt vienu, kur monstrs dara ko inetresantu. 

Es paspēju no tā aizbēgt kādu gabalu aizlidojot pa citu eju, taču kā jau es sagaidīju,  tas bija iesprūdīs stūrī starp organiskajām, sarkanajām sienām, lai man uzbruktu. Vai tā es tikai domāju.. 

Es mēģināju izlidot cauri sienai pirms tas mēģināja man uzbrukt. Bet šīs milisekundes īstenībā bija mana iespēja lai atrastu izeju. Izeja bija grūti atrodama un sarežģīta. Es uzlidoju augšā, un tad tikai turpināju virzīties pa kreisi. Vēljoprojām nezinu kāpēc izvēlējos šo ceļu. Iespējams tikai labs minējums. 

Es biju viscaur sviedros, iespējams mana laime, atkal mani ir paglābusi. Es ceru, ka tā nebeigsies pirms es pabeidzu spēli. 

Nākamā pasaule bija priekšpēdējā -

EXTUS.