Phīī jū my ghosts.. Drošvien esi tik neizsakāmi dusmīgi, ka pazudu un drošvien dabūšu daudz mīnusus, bet jā, THIS IS COMEBACK
Apsolu, ka vairs jūs nepametīšu
Gribi vēl? liec +, komentāros izskakies, kuru vēlies dzirdēt nākamo.
ENJOY MY GHOSTS
Phīī jū my ghosts.. Drošvien esi tik neizsakāmi dusmīgi, ka pazudu un drošvien dabūšu daudz mīnusus, bet jā, THIS IS COMEBACK
Apsolu, ka vairs jūs nepametīšu
Gribi vēl? liec +, komentāros izskakies, kuru vēlies dzirdēt nākamo.
ENJOY MY GHOSTS
Orģinālajā spēlē sestā pasaule bija Pluto. Ironiski... Esot kā mazākajai planētai, Pluto bija uztaisīta kā lielākā un izvērstākā planēta.
Mūzika, kas skanēja fonā, bija vijoles skaņas. Melodija, kas sākumā sanēja sērīgi pēc tam kļuva.. hmm, ja tā varētu teikt, tad "izkropļota". Šī melodija man lika justies kā depresijā iekritušam un bezspēcīgam cilvēkam. Katrā gadījumā nemūžam šo melodiju neklausītos, ja mēģinātu aizmigt.
Dīvaini.. Neviens līmenis no iepriekšējām pasaulēm šeit nebija iekļautas, tā vietā bija astoņas jaunas ikonas. Bosu līmeņos šoreiz bija jācīnās ar Megalonu, Battru un Mechagodzillu.
Kā vienmēr, pirmā lieta ko es darīju - aizgāju uz Jautājumu līmeni, lai atkal Seja mani izpratinātu. Bet kad tur nokļuvu, es pamanīju ko dīvainu; parastā, stulbās GH1D0RA mūzikas vietā skanēja Paroles ikonas mūzika.
Šī mūzika, man šķiet, bija ievietota ar nodomu. jo pēc pirmiem diviem jautājumiem, Seja sāka jautāt jautājumus tumšos toņos :
TESTS 3
1. Vai tev garšo saldējums?
Atb. Jā. Emocija: Dīvainā seja #1
2. Vai tev patīk klauni?
Atb. Jā. Emocija: Dīvainā seja #10
3. Vai laiks tev slīd cauri pirksiem?
Atb. Jā. Emocija: Dīvainā seja #2
4.Vau tev ir kāda nožēla?
Atb. Jā. Emocija: Sāpināts
5.Vai kādi cilvēki ir pelnījuši mirt?
Atb. Nē. Emocija: Dīvainā seja #3
6.Vai vēlu naktī ir droši iet laukā?
Atb. Jā. Emocija: Dīvainā seja #5
7.Vai tev naktīs ir grūti aizmigt?
Atb. Jā. Emocija: Dīvainā seja #9
8.Vai kādreiz esi kādu nogalinājis?
Atb. Nē. Emocija: Dīvainā seja #9
9.Vai tu vēlies kādu nogalināt?
Atb. Nē. Emocija: Dīvainā seja #7
10.Vai tu tiešām kaut ko izkop?
Atb. Nē. Emocija: Dīvainā seja #4
11.Vai dzīvei ir kāda īsta nozīme?
Abt. Nē. Emocija: Iemīlējies
12.Vai tev patīk Mothra?
Atb. Nē. Emocija: Manijaks.
Es zināju, ka pēdējais jautājums būs par sepēli, bet nezināju, kāds būs rezultāts sakot šādu atbildi. Es atbildēju godīgi. Un kā jau pirmstam teicu, man nekad nav patikusi Mothra.
Nevienam nav paticis spēlēt ar Mothru šajā spēlē. Un tam bija labs iemesls kapēc, kad Mothru kāds aizķēra ar pļauku, tā ielidoja kreisajā stūrī un tai bija ļoti slikta kaušanās prasme, viņas triecieni praktiski nenodarīja nekādu bojājumu pretiniekam. Vienīgais labums no Mothras bija tas, ka tā spēja lidot pāri dažādiem šķēršļiem dažos līmeņos.
Tāpēc arī atbildēju nē. Un tāpēc Seja man atbildēja uz šo atbildi... Netikai ar savu maniakālo izteiksmi bet.. Tā atbildēja - "ĻOTI SLIKTI!"
Mani izsvieda atpakaļ uz mapes sākuma ekrānu un es nošokējos, jo no kartes bija izgausuši Godzilla un Anguirus, atstājot tikai Mothru ar ko spēlēt. Šī seja bija mani p*******i. Maigii sakot es biju dusmīgs. Bet vairs nebija nekas ko es varēju darīt, lai to mainītu un pat ja es būtu atbildējis 'jā', es drošvien tāpat būtu atstāts ar Mothru. Seja dod un Seja atņem.
Ievilku dziļu elpu un gatavojos izpētīt pasauli. Tur bija divi ceļi pa kuriem es varēju iet, lai varētu izpētīt mapi, es izlēmu ņemt zemāko. Šī izrādījās pareizā izvēle.
Pirmā pasaule kas man bija priekšā, bija mežš, tad nu es sāku tur. Un momentāli ieejot šajā pasaulē mani pārņēma baismīga sajūta. Šajā līmenī bija kaut kas tāds, kas priekš mani bija pārāk daudz, pat salīdzinot ar iepriekšējiem līmeņiem.
Iepspējams, tas bija dēļ piķa melnā fona. Vienmēr esmu baidījies būt naktī mežā. Un kaut kāda nepatīkama pieskaņa šiem kokiem. Tas man liek justies ielenktam un neaizsargātam.
Un vēl tas, ka biju iesprūdīs ar Mothru, man nepalīdzēja. Spēlējot iepriekšējos līmeņus ar Godzillu, lika man justiem drosmīgam, vadot visu Karali Pār Monstriem, es biju gatavs nokontrolēt visu, kas stātos manā ceļā.
Bet tas nav tā ar Mothru. Nekādas spēka izjūtas vai drošības. Tagad es esmu vājš, viegli nositams kukainis, šķērsojot nezināmo..
Atgriežamies pie līmeņa. Skanēja ļoti dobjš instruments, kuram pavadījumā bija lēnas ritmiskas bumgu skaņas, ko apvienoja ar zvaniņu skaņām. Izklausījās, ka tulīt tulīt ieiešu nepatikšānās, ka priekšā draud briesmas.
Pēc kāda laiciņa es sastapos ar pirmajiem pretiniekiem šajā līmenī. Vai, vismaz es domāju, ka tie bija pretinieki. Tie bija dīvaini, garām kājām, briežiem līdzīgas radības. Uzbrukšanas vietā, tie slinki staigāja apkārt. Mēģināju tiem tuvoties, lai uzbruktu, bet tie aizbēga.
Es iedomājos vienu no tiem iznīcināt ar acu gaismu, lai redzētu, kas notiktu, bet tas man šķita nepareizi. Šīs radības bija nekaitīgas. Tad nu es tiem pārlidoju pāri un turpināju virzīties uz priekšu.
Pusceļā es sastapos ar šo briežveidīgo bariem un vēl diviem jauniem radījumiem : sliņķim līdzīgu radījumu ar knābi, kas kāpa kokā un spalvainus dinazour-kaut ko, kas medīja šos "briežus".
Tas bija diezgan sirreāli skatīties kā viņi savstarpēji darbojas viens ap otru. Man vairs nelikās, ka spēlēju spēli, bet gan ceļoju cauri mežam kādā citā dimensijā.
Šie radījumi praktiski visu laiku ignorēja mani, bet dinazaurveidīgie gan mēģināja uzbrukt, kad biju tiem parāk tuvu vai arī mēģināju tiem uzbrukt pirmais. Es zinu,ka nogalināju vienu, jo mēģināju izglābt briežveidīgo. Mani aizķēra, bet no tiem bija super viegli izbēgt vienkārši palidojot uz augstāk.
Pēc šī man parādījās izvēle spēlēt līmeņus ar smilšu pulksteni vai TV ekrānu. Es izvēlējos TV ekrānu. Un tas, ko es ieraudzīju, nepavisam nebija tas ko es domāju, kas tas būs..
Kad nospiedu pogu, lai turpinātu spēlēt uz TV ekrāna, kā es to parasti daru, šis ekrāns parādījās ar šo animāciju. Skanēja, protams, arī mūzika, tā bija GH1D0RA, kura parasti skanēja Jautājuma līmeņos.
Es biju nebiju gatavs kam šādam, jo tas bija pārāk dīvaini. Un es īstenībā biju nedaudz sabijies, jo bērnībā man bija tieši tāds krekls.
Izgāju ārā no šī ekrāna, nospiežot jebkuru pogu. Tiku izmests uz galvenās līmeņu izvēles lapas, kurā atkal rādījās izvēle - smilšu pulksteņu vai Tv ekrāns, izvēlējos smilšu pulksteņu ekrānu. Un biju pārsteigts, ka tiešām līmenis "aizgāja".
Un, protams, tas izskatījās ļoti neparasti. Viscaur brūns, ar daudz lidojošiem pulksteņiem un fonā lieliem pulksteņiem. Mūzika bija tāda pati kā izvēles mapē.
Un ilgam laikam nepaejot, spēlē parādījās kaut kas, ko es nebiju gaidījis - orģinālās spēles briesmoņi!
Man pašam būtu interesanti paspēlēt spēli, kurā pārvietojos pa citas planētas mežu, bet nu nejau tādu, kura mani mēģinātu aizvest līdz vājprātam.
Rakstam + ;)