Cilvēki fenomeni.33

Daudz lielāku «dzīvās lāpas» popularitāti ieguva viņa japāņu kolēģis, par kuru pasaules prese rakstīja 20. gadsimta otrajā pusē. Viņa metabolisms nospēlēja ne mazāk ļaunu, bet ne tik bīstamu joku: savā organismā nonākušos kartupeļus, cukuru un dažus citus produktus viņš pārstrādāja spirtā. Japānim pietika tikai papusdienot, lai viņš būtu piedzēries, it kā vienā rāvienā būtu iztukšojis glāzi sakē.Šo unikālo gadījumu aktīvi apsprieda vietās, kur pulcējās daudz vīriešu, no kuriem daudzi japāni apskauda. Taču arī viņa liktenis bija bēdīgs. Viņu atbrīvoja no visām darba vietām par alkoholismu.

Libānas ciematā Fakiha dzīvo meitene Hasna, kurai 2000. gadā palika 12 gadu. Toreiz sensāciju radīja viņas dīvainais fenomens: meitenei raudot no acīm nenāca asaras, bet mazas stikla bumbiņas. Bumbiņu analīze, ko veica Beirutas speciālisti, liecināja, ka tās sastāv no neizskaidrojamas izcelsmes organiskas vielas. Bumbiņu apvalks ir ciets, bet tā iekšpusē atrodas visparastākais asaru šķidrums.

Līdzīgi fenomeni bija sastopami arī Krievijā. Savulaik lielu popularitāti ieguva «Lēdija Makbeta no Mcenskas muižas», taču daudz mazāk pazīstams ir 1860. gada «Mcenskas fenomens». Divus gadus pirms tā zemnieku meitenei Proskovijai Ignatjevai nomira līgavainis. Viņa nāves iemeslu noskaidrot neizdevās. Proskovija sēroja un sēroja, kamēr nesāka «mest aci» uz viņa jaunāko brāli, kuru drīzumā sagaidīja tas pats liktenis. Un tikai pēc trešā Ignatjevas līgavaiņa kandidāta nāves vietējā vara sāka satraukties.Šo gadījumu pētīšanā tika noskaidrots, ka visiem trim puišiem pirmsnāves simptomi bija vienādi un atgādināja saindēšanos ar čūsku indi. Turklāt visos gadījumos līgavaiņi mira, saņemdami no Proskovijas pirmo skūpstu.Neiedziļināsimies izmeklēšanas sīkumos, taču tās gaitā noskaidrojās interesanta lieta: ekstāzes brīdī meitenes siekalās parādās spēcīgi iedarbīga viela, kas ir līdzīga čūsku indei. Sakarā ar to, ka kaisles brīdī meitene koda saviem izredzētajiem mēlē vai apakšlūpā, inde caur rētu nokļuva asinīs.

Viens no Nineles Kulaginas fenomena pētniekiem lūdza, lai viņu eksperimenta nolūkā izārstē no radikulīta. Kulagina dažas minūtes virzīja roku virs sāpošās vietas, nepieskaroties cilvēkam, kuram šķita, ka uz sāpošās vietas ir uzlikts sinepju plāksteris. Pēc Kulaginas aiziešanas slimnieka sieva konstatēja, ka viņas dzīvesbiedra mugura ir pārklāta ar pelēku pulveri. Tālākie pētījumi parādīja, ka no Kulaginas plaukstām procedūras laikā izdalījās kādu mazu daļiņu sāls, kura sastopama dzīvos organismos. Acīmredzot, ka intensīva tās zaudēšana ārstniecisko, kā arī demonstratīvo seansu laikā noveda pie straujas veselības pasliktināšanās pašai Kulaginai.

Visneticamākais Krievijas iedzīvotājs ir «dzīvsudraba cilvēks» Nikolajs Žigačevs. 1990. gadā pilnīgi veselam, četrdesmit gadus vecam mūrnieku brigadierim Nikolajam Žigačevam sāka sāpēt kreisā kāja, uz kuras drīzumā parādījās augonis. 30. martā viņu ievietoja Krasnojarskas novada Sosnovogorskas slimnīcā. Dienu vēlāk augoni pārgrieza, un, ārstiem par brīnumu, no tā izdalījās metāliskais dzīvsudrabs! No griezuma vietas ripoja mazākas un lielākas bumbiņas, kuras tika savāktas mēģenē. Tika savākti pieci milimetri. Analīzes parādīja, ka tas tik tiešām ir dzīvsudrabs ar nelielu titāna piejaukumu.2. aprīlī dažādās Žigačeva ķermeņa daļās tika pārgriezti vēl vairāki, pēkšņi parādījušies, augoņi, un no visiem izdalījās dzīvsudrabs. Rentgena izmeklēšanā tika konstatēti jauni dzīvsudraba rašanās avoti pēdās, kaulos un locītavās. Kopš tā brīža Žigačevs kļuva par slimnīcas pastāvīgo pacientu: operācijas tika veiktas viena pēc otras. Dzīvsudrabs krājās jau bijušo operāciju vietās, un iepriekšējās rētas tika grieztas no jauna vairākas reizes! Krasnojarskas novada slimnīcas ķirurgi Vladimirs Aristarhs un Aleksandrs Ševčenko , kuri Žigačevu operēja ne reizi vien, apgalvoja, ka no katra augoņa izdalījās dzīvsudrabs, kuru varētu ievietot ne tikai tējkarotē, bet pat ēdamkarotē! Kamēr pacients atradās slimnīcā, no viņa ķermeņa tika savākti 350 mililitri (gandrīz divas glāzes) dzīvsudraba!

1992. gada 25. novembrī Žigačevs atkal nokļuva slimnīcā. Viņam tika veikta rentgena izmeklēšana un datortomogrāfija. Krievijas Medicīnas-tehnisko zinātņu akadēmijas žurnālā ir publicēti šo analīžu rezultāti, no kuriem izriet, ka dzīvsudraba rašanās avoti atrodas visdažādākajās ķermeņa vietās, dziļumā no 0,5 līdz 2 centimetriem. Pēdējā pētījumā tika konstatēta metāla klātbūtne kaulu audos. Tomogrāfs uzrādīja arī dīvainu veidojumu sirds virspusē – tas bija simetrisks dzīvsudraba tīkls! Dzīvsudraba klātbūtne tika konstatēta arī asinīs un urīnā.Dzīvsudraba punkti pārņēma visu slimnieka ķermeni. Piecus gadus Žigačevs cīnījās ar neredzamu un mokošu slimību, kuras priekšā ārsti bija bezspēcīgi. 1995. gada pavasarī Žigačevs nomira, tā arī palikdams par neizskaidrojamu fenomenu.