Kāds kolekcionārs ir pietiecies, ka viņa īpašumā esot Bizantijas zilais sudrabs. Labu laiku tika uzskatīts, ka Bizantijas zilā sudraba eksistence ir vien mīts vai izdomājums. Tomēr kolekcionārs, kurš vēlas palikt anonīms esot gatavs pārdot savā īpašumā esošos zilā sudraba priekšmetus, ja pircējs neatklās viņa personību un viņam būs iespēja palikt anonīmam arī turpmāk. Bet visdrīzāk Bizantijas zilā sudraba izstrādājumi tiek klasificēts kā kultūrvēsturiskais mantojums, kas tā īpašniekam uzliek par pienākumu nodot savā īpašūmā esošos priekšmetus valstij.
Tomēr neskatoties uz Bizantijas zilā sudraba iegādes neērtībām, par tā iegādi saglabājoties visai liela interese, bet visdrīzāk nākamais Bizantijas zilā sudraba īpašnieks arī savu ieguvumu turēs noslēpumā, jo valstiski šāds darījums nav iespējams, par cik priekšmetus ar kultūrvēsturiskā mantojuma kvalitātēm ir jānodod valstij, kas liedz valstij stimulēt šāda veida nelegālu lietu turēšanu savā īpašumā.
Jātzīst, ka Bizantijas zilais sudrabs ir dažādu mītu un stāstu apvīts. Ir tādi, kuri uzskata, ka Bizantijas zilajam sudrabam esot dziednieciskas īpašības, citi savukārt saista Bizantijas zilo sudrabu ar veiksmes un panākuma atslēgu, bet ir arī tādi, kuri šīs relikvijas viennozīmīgi saista ar pagātnes lāstu. Tomēr kāmēr šīs relekvijas nenonāks oficiālu varasiestāžu īpašumā, tikmēr Bizantijas zilais sudrabs paliks kā mīts un stāsts, par kura ķīmisko sastāvu, izcelsmi un īpašībām neviens neko apgalvot nevar. Tāpēc par tā eksistenci, īpašībām un izmantojumu pagaidām vien runāt var kolekcionāri, kuri sevis saraustās lietas tur lielā noslēpumā un liedz citiem jebkādu iespēju tuvāk iepazīt šīs vēsturiskās relikvijas.
lasi, vērtē, komentē 
