›

Bez pēdām pazuduši 52

1279 4

Vēsture mums ir sagatavojusi daudz intriģējošu stāstu par cilvēkiem, cilvēku grupām un pat vietām, kas neizskaidrojamā veidā pazūd no zemes virsas, neatstājot aiz sevis nekādu pēdu. Sekojošie stāsti ir reāli notikuši, lai gan daži jau sāk apvīties ar mītiem un leģendām. Patīkamu lasīšanu.

Kas pie velna?!!!

emotion

Cilvēki mēdz pazust un to var mēģināt izskaidrot, bet kā, lai izskaidro vesela ciema ar 2400 iedzīvotājiem pazušanu? Tas notika 1930. gada novembrī, kad Joe Labelle devās uz kādu sev pazīstamu ciemu Kanādas ziemeļos ar nosaukumu Lake Anjikuni, kas ir neliels zvejnieku ciemats ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem. Pārsteigums viņam bija liels, kad izrādījās, ka viss ciems ir tukšs. Visas būdas un noliktavas bija brīvas. Labelle paziņoja par to varasiestādēm un tika uzsākta izmeklēšana, kas atklāja virkni dīvainu lietu – sniegā nebija neviena cilvēka pēdu nospiedumi, visi vietējo iedzīvotāju suņi tika atrasti nomiruši badā, ēdiens un tā rezerves tika atrastas neskartas, taču pats dīvainākais – vietējo iedzīvotāju kapi bija tukši.

1971. gada augustā slavenā Stounhendža (Anglija) kļuva par notikuma vietu kādai savādai pazušanai. Tajā laikā šo vietu varēja apmeklēt jebkurā laikā un brīdī. Tā nu hipiji uzcēla teltis akmens apļa pašā iekšpusē un nolēma pavadīt tur visu nakti. Pats dīvainākais notika naktī ap diviem, kad pēkšņi uznāca spēcīgs negaiss un zibens bultas pārklāja visu apkārtni. Divi aculiecinieki – fermeris un policists apgalvoja, ka Stounhendžas akmeņi spīdēja blāvi zilā gaismā. Abi cilvēki izdzirdēja kliedzienus no hipiju apmešanās vietas, tādēļ steidzās uz turieni, jo domāja, ka viņiem trāpījis zibens. Vienīgais, ko viņi atrada, bija teltis, hipiji bija bez pēdām pazuduši.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Tas notika 1880. gada septembrī Tenesī štatā, kādā fermā netālu no Galatinas pilsētas. Divi Langu ģimenes bērni spēlējās mājas pagalmā, to vēroja viņu vecāki Deivids un Emma. Deivids izdomāja aiziet uz lauka, kur ganījās viņa zirgi. Kad Deivids jau bija uz lauka, tad ģimeni apciemoja viņu tuvs draugs Augusts Peks. Deivids viņu ieraudzīja, pamāja ar roku un nolēma doties uz māju pusi, kad bērnu, sievas un drauga priekšā burtiski izkūpēja gaisā. Sākumā viņi nodomāja, ka Deivids ir iekritis kādā bedrē, taču nekādas bedres uz lauka nebija. Pāris mēnešus pēc pazušanas abi bērni norādīja uz vietu, kur bija pazudis viņu tēvs – zāle 15 pēdu diametrā bija izkaltusi dzeltena.

1975. gadā cilvēks vārdā Džeksons Raits kopā ar sievu brauca mašīnā no Ņūdžersijas uz Ņujorku. Ceļš veda cauri Linkolna tunelim. Izbraukuši tam cauri, Džeksons nolēma apstāties, lai notīrītu mašīnas stiklus no netīrumiem un kodensāta. Viņa sieva nolēma notīrīt aizmugurējo stiklu, mašīna bija pie paša tuneļa. Pēc kāda laiciņa Džeksons nolēma apskatīt kā sievai sokas, taču nekur nevarēja viņu atrast. Viņš viņu nekad vairs neredzēja.

Ouvens Pārfits tika paralizēts brīdī, kad viņu ķēra spēcīga trieka. 1763. gada jūnijā viņš sēdēja savas mājas pagalmā Shepton Mallet pilsētiņā, Anglijā), kas bija tieši pretī laukam, uz kura strādnieki tieši beidza grābt sienu. Pārfitam bija 60 gadi tobrīd un viņš pats pakustēties nevarēja. Ap septiņiem vakarā viņa māsa Susanna ar draugu nolēma Pārfitu ievest mājās, jo tuvojās negaiss, taču viņš bija pazudis. Pāri palicis bija tikai krēsls un apmetnis, kurā Pārfits sēdēja. Veiktā izmeklēšana nedeva nekādus rezultātus un viņu nekad neatrada.

Reklāma

Olivera Larha stāsts ir līdzīgs jau pieminētā Deivida Langa stāstām. Viņš bija ceļā uz aku, lai atnestu ūdeni. Bija ziema. Kad pēkšņi ģimene sadzirdēja palīgā saucienus, kuri it kā attālinājās. Vienīgais, ko atrada bija Olivera pēdu nospiedumi sniegā, kuri pēkšņi pazūd.

1279 4 52 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0