Mēs visi zinām trīs ļaunuma kroņprinčus - Sātanu, Luciferu, Leviatānu. Šajā rakstā iepazīsim arī ceturto- Belialu jeb Beliaru, Ziemeļu ļaunuma princi.
Bonusā- tās dziesmas, ko es klausījos, veidojot šo rakstu un ko būtu jāklausās katram, lasot šo rakstu.
Sāksim ar to, kas ir Belials. Belials, kā jau teicu, ir dēmons, viens no četriem ļaunuma kroņprinčiem. Viņa vārds- ''Belial''- ebreju valodā nozīmē- Bez Kunga vai arī- nevērtīgais. Šajā gadījumā vārdu '' Kungs'' var uztvert divējādi- saimnieks vai arī- dievs. Belials simbolizē pilnīgu patstāvību, pašpietiekamību un līdz galam izveidotu personību.
Viņš ir cilvēka viena puse- bauda, sekss, iekāre, lietas, kas padara dzīvi bezrūpīgu. Belials ir zemes kungs, viņa elements ir zeme.
Tālāk, izcelsme, viņa vieta kristīgajā mitoloģijā.
Viņa vārds ir ņemts no ebreju valodas, tas ir pieminēts arī 2. Pāvila vēstulē korintiešiem, 6.nodaļā, 15. pantā: '' Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo?'' Pamatojoties uz vairākām atsaucēm, teologi Beliaru uzskata par vienu no Sātana daudzajiem veidiem.
Atsauksmes Tiesnešu grāmatas 19. nodaļā tikai liecina, ka Belials ir izlaidības un izvirtīgas dzīves aizbildnis. Demonoloģijā Beliaru mēdz uzskatīt par dēmonu, kas pēc Lucifera krišanas izveidojies pats, nolaižoties no debesīm uguns karietē, bet viņa nolūks ir krāpt un maldināt visus, ieskaitot tos, kas viņu pielūdz.
Viņš ir viens no septiņdesmit diviem Solomona Gariem, kā arī viens no Enohiāna dēmoniem, un viņš ir aprakstīts kā Karalis, kas parādās kā skaists eņģelis. Mūsdienās lietots arī izteiciens '' Beliala dēli'', ar ko apzīmē dumpīgus un likumu pārkāpjošus cilvēkus.
Folklora, mitoloģija un leģendas. Belials ir Sātana sinonīms vai tiek uzskatīts par atsevišķu dēmonu, katrā gadījumā- tiek uzskatīts par Antikristu. Viņa vārds Vecajā Derībā tiek lietots kā apzīmējums nevērtībai, neprātībai, pārdrošībai un bezbēdībai.
Belials kā pagānu dievs varētu būt modifikācija no senās Babilonijas civilizācijas '' Belili''. Mītos par Ištaru- babiloniešu dievieti- šis gars ieņem lielu lomu.
Belials katoļu enciklopēdijas skatījumā. '' Bieži atrasts 4. gadsimta kristiešu bībeles tulkojumā kā personvārds, dažos angļu bībeles tulkojumos izmantots kā sinonīms Sātanam, vai arī kā personifikācija ļaunumam un bezdievībai. Izmantots , salīdzinot dievu ar Sātanu, simboliski salīdzinot gaismu ar tumsu.
Tajā pašā 4. gadsimta bībeles tulkojumā viens un tas pats ebreju valodas vārds vienreiz iztulkots kā Belials, divreiz- kā velns. Citos gadījumos tulkotāji šo vārdu '' Belial'' ir pieņēmuši kā ļaunuma princi un tā šis vārds ir ticis iekļauts angļu valodā.
Paldies, ka izlasījāt, paldies par uzmanību, un jauku jums dienu novēl Unholy Crusade. BURN THE KINGDOM OF CHRIST!!!
Ļoti intersents raksts. Gribētos turpinājumu. Bet vai tad Sātans un Lucifers nav viens un tas pats? 
