Viņa dzīvoja mežā, mazā mājiņā, netālu no kāda ciemata un pārdeva dažādus augu ārstnieciskos līdzekļus. Cilvēki, kuri dzīvojā ar viņu vienā ciemā, sauca viņu par Asiņaino Mēriju un teica, ka viņa ir ragana. Neviens neuzdrošinājās ieiet viņas īpašumā aiz bailēm, ka viņu govis nedos pienu, ēdienu rezerves pazudīs pirms bargās ziemas, viņu bērnu kļūs uz mūžu slimi vai kāda cita briesmīga lieta, ko veca ragana ir spējīga izdarīt.
Tad, pēkšņi, kādu dienu viena pēc otras sāka pazust ciema jaunākās atvases. Neviens nespēja saprast, kur viņas ir pazudušas. Pazudušo bērnu vecāki un citi ciema iedzīvotāji pārmeklēja mežus, vietējās ēkas, visas mājas un klētis, bet nebija nemazākās miņas no pazudušajām meitenēm. Daži drosminieki uzdrošinājās aiziet pie Asiņainās Mērijas, kura dzīvoja mežā, lai aplūkotu vai viņa nav nozagusi meitenes, bet viņa nebija neko dzirdējusi par meiteņu pazušanu. Toties, daži bija ievērojuši, ka viņa ir mainījusies, respektīvi, viņa izskatījās jaunāka un daudz pievilcīgāka. Viņas kaimiņiem bija aizdomas, bet viņi nevarēja atrast nekādus pierādījumus, ka tieši viņa būtu nozagusi meitenes.
Tad pienāca nakts, kad kāda dzirnavnieka meita piecēlās pašā nakts vidū un devās ārā no mājas, sekojot apburošai skaņai, kuru neviens cits nebija spējīgs dzirdēt. Dzirnavnieka sieva, kura cīnījas ar zobu sāpēm, sēdēja virtuvē kopjot savu zobu ar dažādiem ārstnieciskiem līdzekļiem, kad pēķšņi viņas meita izgāja ārā pa mājas durvīm. Viņa pasauca savu vīru un abi izsekoja meiteni. Dzirnavnieks pat nebija pārvilcis drēbes, bet izsekoja savu meitu tajās pašās drēbēs ar kuru devās gulēt. Viņi mēģināja apturēt meiteni, bet viņai izdevās tikt no viņiem vaļā un viņa turpināja savu ceļu ārpus ciema. Dzirnavnieka un viņa sievas izmisīgie kliedzieni uzmodināja kaimiņus. Kaimiņi nāca palīdzēt izmisīgajam pārim. Pēkšņi, kāds acīgs fermeris pasauca pārējos un norādīja uz dīvaino gaismu mežā. Daži ciema iedzīvotāji izsekoja šai gaismai un redzēja Asiņaino Mēriju stāvam blakus lielam ozola kokam, turot rokās burvju nūjiņu, kas bija virzīta dzirnavnieku mājas virzienā. Ar šo nedabisko gaismu viņa veica ļauno burvestību uz dzirnavnieka meitas.
Ciema iedzīvotāji paņēma savus ieročus un dakšas, un skrēja pretī raganai. Kad Asiņainā Mērija sadzirdēja kāda tuvošanos, viņa pārtrauca savu burvestību un pazuda atpakaļ mežā. Acīgais fermeris bija pielādējsi savu ieroci ar sudraba lodēm, gadījumā, ja ragana kādreiz nāktu pēc viņa meitas. Viņš notēmēja un ižšāva viņas virzienā. Lode trāpīja Asiņainās Mērijas gurnā un viņa nokrita uz zemes. Dusmīgie ciemata iedzīvotāji paņēma viņu un aiznesa uz pilsēta laukumu, uzcēla sārtu un sadedzināja viņu kā raganai pienākas.
Viņai degot, Asiņainā Mērija, bļaujot, uzlika lāstu ciema iedzīvotājiem. Ja kāds skaļi pieminēs viņas vārdu stāvot pie spoguļa, viņa nosūtīs savu garu, lai atriebtos par savu mokošo nāvi. Kad viņa jau bija mirusi, ciemata iedzīvotāji aizgāja uz viņas māju un redzēja nogalināto meiteņu neatzīmētas kapu vietas. Viņa izmantoja meiteņu asinis, lai atkal kļūtu jaunāka.
Kopš tās dienas, tas, kurš 3 reizes piesauks Asiņainās Mērijas vārdu pie spoguļa, izsauks viņas atriebības alkstošo garu. Runā, ka viņa saplesīs cilvēka ķermeni un paņems tā cilvēka dvēseli. Šo cilvēku dvēseles visu atlikušo laiku degs ieslodzīti spogulī kā kādreiz dega Asiņainā Mērija.
