Angeloloģija (I daļa)2
Sveiki Spocēni! Tā kā šis būs mans pirmais raksts, tad tēma ar visai ietilpīga, maigi izsakoties, un tā būs Angeloloģija, jeb zināšanas, kas mums ir pieejamas, par pusdievišķajiem starpniekiem - eņģeļiem. Šīs ir īpatnas būtnes, vai pareizāk , gari un pat mūsu šķietami materiālisma kultūrā arvien vēl no mums noskatās - no kartiņām, mīkstajām mantiņām, suvenīriem, grāmatām...vienkārši ja ieskatās tie ir it visur!
Bet ne par masu kultūras steriotipiem būs šis raksts, bet par to, kas viņi īsti ir (ja , protams, VIŅI ir?) Tātad - visu pēc kārtas...
Kas ir eņģelis? Pirmām kārtām, to katrs var izteikt un domāt pēc saviem ieskatiem.Definīciju ir daudz. Tā IR garīga būtne, bez ķermeņa, kurš ir Dieva radīts starpnieks, starp cilvēku pasauli un dieviško.Un nekādi nav saistīts ar fizisko pasauli .Vārda eņģelis ir grieķu tulkojums vārdam angelos, kas ir tulkojums senebreju maalak un burtiskā nozīmē tulkojot sūtnis.Viņus var definēt tikai pēc darba, nevis būtības - tā savā darbā Summa Theologiae rakstīja Sv.Akvīnas Toms.
Kāds ir viņu uzdevums?
Viekāršāk atbildot - darīt zināmu dievišķo gribu, mazās un lielās lietās.
Vai viņiem ir ķermenis, dzimums un kāpēc viņu vārdi bieži beidzās ar - iēls?
Tie ir garīgas būtnes (pēc Akvīnas Toma - tīrais intelekts, viscaur garīgas, pēc Dasta Skota - no kādas dievišķas matērijas, kas ir krietni daudz smalkāka par fizisko matēriju, bet pietiekami rupja salīdzinot ar dievišķo - domas dālās), bet nolaižoties uz zemes var pieņemt fizisku izskatu (gaisma, stars, cilvēks, pat dzīvnieks! u.c.).Dzimums, kas agrāk nodarbināja cilvēkus - tas viņiem nepiemīt. Jeb lai spētu iedomāties tie drīzāk ir androgīni - apvieno gan sievišķu, gan vīrišķu izskatu. Atkarībā, protams, no mūsu uztveres.Maldīgi domāt - tie visi būtu vīrieši, vai tie visi būtu sievietes! Izskaņa - iēls tiek skaidrota no senebreju El (viena no Dieva vārdiem), kura nozīmē Dievam tuvs/līdzīgs.
Kāpēc eņģeļi ir attēloti ar gariem tērpiem, spārniem un oreoliem? Lai cik dīvaini neliktos, eņģeļi ir daudz senāki, kā Bībelē minētie. Tie ir sbijuši sastopami gan Babilonijā, gan zoroastrismā, gan jūdaismā, kā arī kriestietībā, islāmā,budismā, iespējams pat akmens laikmeta tautām. Jo tālāk uz Austrumiem jo samudžinātāka kļūst izpratne par tiem. Bet kāpēc tieši šāds un pamatā ne citāds attēlojums?
Tas varētu būt izskaidrojams ar mākslinieku fantāziju rādīt ''dievišķo'', garīgo.Balts tērps, kas pamatā attīstījies jau Senajā Romā (garie vīru svārki - togas) un atdzimis renesansē, nozīmē cēlumu, dižumu, baltais - nevainību, visu labo. Jo arī Bībelē ir minēts vīri baltos tērpos, kā sniegs, zibens. Spārni - tā kā mākslinieks domāja, kad garīgās būtnes (labās) dzīvo un tiek sūtītas no Debesīm, tad loģiski domājot, kas gan labāk der kā putnu spārni? Gan balti kā baltajam balodim, gan brūni, pelēki , zeltīti, gan kā pāvam - ar ''actiņām'', un šāda ideja patiesi kļuva populāra. Cik eņģeļu, tik daudz spārnu veidu.(Jāpiebilst, kad ''agrīniem'' Bībeles eņģeļiem aprakstos par Ābrahāmu, kur trīs vīri (eņģeļi) ierodās pie viņa ieturēt maltīti - jā, viņi var pat ēst :) zem Mamres ozoliem, gan vēlāk iznīcinot Sodomu un Gomoru, šiem sūtņiem NAV it nekādu ārēju pazīmju - ne spārnu, ne balto, garo drēbju, ne oreolu!)
Oreols (nimbs) - sens pirmskristietības simbols, svētumam, garīgumam, aura. Arī pēc islāma uzskatiem - Aplis piemīt garīgām būtnēm - pilnībā bez ierunām pakļautām Dievam. Trīsstūris- praviešiem - jo tie var tikt pakļauti Dievam, eņģeļiem un cilvēkiem. Kvadrāts - parastiem cilvēkiem, jo tie var tikt pakļauti gan Dievam, gan eņģeļiem, gan cilvēkiem, gan protams arī šaitāniem, t.s.i. velniem. Kvadrāta orelols kristiešiem gleznās nozīmē arī to, kad šis cilvēks esot bijis vēl dzīvs viņu gleznojot.
Vai eņģeļi noveco? Noteikti nē, viņu mūžs ir krietni vien ilgāks, taču Dieva laiks vienalga ir nolikts.
Kādā valodā runā eņģeļi? Jautājums šķiet savāds, protams, katrs teiktu manā dzimtajā un tiešām, ar Žannu' d Arku eņģelis runāja senfranciski, ar Jaunavu Mariju, protams, ebreju valodā. Interesantu versiju sniedz austriešu antropozofs Rūdolfs Šteinerts: Par idejām tie izmanto līdzskaņus, par jūtām - patskaņus.
Cik viņu ir daudz? Bezgala, miriādēm. Kā teikts Korānā - katrai lietus lāsei, katram zāles stiebriņam ir ''savs'' eņģelis, un tas nebūt vēl nav galīgi.
Sv Augustīns domāja kad eņģeļi ''vairojas kā mušas'':) Bet šķiet labākā atbilde būtu: Tā kā Dievs pats ir bezgalīgs un nebeidzams, tad tikpat daudz ir arī Viņa eņģeļu
Kad viņi tika radīti? Vai rodās atkal no jauna, un vai viņiem IR brīvā griba? Atbildes būtu dažādas. Bībelē nekas nav minēts par to un viduslaiku cilvēki lauzīja par to galvu. Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi teikts 1.Mozus grāmatā, pašā ievadā. Lai top gaisma! Un gaisma tapa. Būtībā var tikai šeit izvēlēties, kad tieši tika viņi radīti. Kā teica Dante Aligjērī- Pirms laika. Radīšana noslēdzās ar vārdiem: Tā tika pabeigtas debesis un zeme un visi to pulki. Arī Korānā, var nojaust, ir teikts pirms laika, tātad pirms cilvēkiem, tikai kā tieši radīti, nav teikts konkrēti. Zināms vien, kad Dievs (viņu Allāhs) radīja eņģeļus no gaismas, bet džinnus (citāda veida garīgas būtnes, ar brīvo gribu) no uguns. Vai tie tiek radīti no jauna? Tur mēs itin neko nezinām. Pilnīgi iespējams, un pilnīgi nē. Bieži iedomājamies, pārsvarā, gan pēc priekšstatiem no TV , seriāliem, filmām par eņģeļu brīvo gribu, kuras, protams nav. Vienā ziņā to apstiprina arī Svētie Raksti, piemēram Korāns : ...jo viņi ir radīti slavēt un kalpot vien Allāham, daži mūžam nepaceļot savu vaigu nemitīgi klanoties Viņa klātbūtnes priekšā. Savukārt Akvīnas Toms to ir izteicis šādi: Viņiem ir ļauta īsa brīvās gribas izpausme vien tai mirklī, kad viņi iegūst esamību, lai gan viņu pilnība liek viņiem acumirklī izvēlēties mūžu Dievam, bet neapzinoties spēku, kas nāk no Dieva, eņģelis var kļūt tik vājš, kad to var samulsināt pat viens ļaunais gars. Tātad - zināma brīvās gribas izpausme pastāv.Tāpat arī ir teikts , kad viņiem nevajag nedz atmiņu, nedz loģiku, jo viņi visas lietas un visu redz vienlaikus - t.s.i.pagātni, nākotni un tagadni. Tāpēc prātam to iedomāties no mūsu viedokļa ir ļoti sarežģīti.
Vai pastāv sliktie eņģeļi? Atbilde , protams būs skaidra, jā, pastāv.''Tāpēc bruņojieties ar Kristus taisnības bruņām...jo ne pret miesu un asinīm, mums būs cīnīties, bet pret valdībām un varām, šiem tumsas kalpiem, un pret gariem gaisa telpā''... tā ir teikts apustuļa Pāvila vienā no vēstulēm, citātā. Pēc kristiešu, arī islāma un agrīnāku reliģiju (piem.zoroastrisma) uzskatiem, sākotnēji visi eņģeļi tikuši radīti labi, pilnīgi. Tomēr radot mīlestībā vajadzējis apliecināt mīlestību ar darbiem, lai pilnībā skatītu vaigā Svētlaimību, citādi nav bijis iespējams radīt apzinīgas būtnes, bet tikai nekustību, kas nav radības aktīvā izpausme. Dažas būtnes to izturēja , citas nē. Pieaugot no Mīlestības Mīlestībā un kalpojot tai.Tāpēc visai komiski ir uztvert Luciferu (sātanu) vienkārši aiz lepnības kritušu. Bet pareizāk, aiz neizprastas Dievišķas mīlestības sākotnes, nepareizas izpratnes.
Islāma reliģijā eņģeļi krita pēc cilvēka radīšanas, bet kristietībā jau pirms. Kā teikts, pretinieks aizrāva sev līdz trīs desmit trešdaļas (ja pareizi atceros, skaitļi nav mana stiprā puse :) eņģeļu, izcēlās dumpis un viņi visi tikuši gāzti no Debess augstumiem Ellē. Kļūdami par dēmoniem, pretiniekiem ar tikpat pretīgu, cik reiz skaistu ārieni. Svarīgi atcerēties , kad viņu izvēle NAV bijusi ar mūsu cilvēcisko vājumu, bet gluži citādas dabas.Tagad tie ir ļaunie, nelabie gari, velni, džinni (liela daļa ļauno, islāmā ar Iblisu, to galveno pavēlnieku, kurš tika radīts no uguns, bet pavisam mazu daļu arī palikušo labo džinnu), dēmoni. Kuri par Kunga īpašo labvēlību nesen radītajiem cilvēkiem, tagad tos kārdina, un moka. Pazudinot dvēseles, jo tās ir sākotne no Dieva mīlestības, dēļ kā arī šie sliktie ir spiesti būt vēl arvien atkarīgi, būdami tomēr ļauni, bet eņģeliskas dabas.
Kas ir sargeņģeļi? Valda uzskats, kad katram no mums tāds ir vismaz viens, katoliskajā tradīcijā pat divi. Labais pa labo roku, sliktais - pa kreiso. Islāmā to ir jau vairāk - divi labie pieraksta labos darbus, divi citi sliktos.Pēc tā iztiesājot Dieva priekšā katru no mums. Tāpēc arī te nav vienprātības. Protams, mēs tomēr vēlamies apzināties, kad kaut kāds spēks mūs tomēr vada, un padomājot, kāpēc , piemēram, atrodoties bīstamās situācijās, vai pat uz ielas,mājās,u.c. mēs tomēr tiekam pasargāti. Bet dzīves realitātē, protams tik daudzi mirst...vai eņģelis bija aizņemts, ''haltūrēja'', vai kā citādi, tas, protams, paliek neatbildēts.
Cik eņģeļu var nostāvēt uz adatas galvas? Šis jautājums radies, kā vēsta leģenda, kādā no Akvīnas Toma un Dansta Skota diskusijām, un tā arī nav ticis pie kopsaucēja. Patiesībā tas tā arī ir palicis kā joks, jo šādas diskusījas abu vīru starpā nav bijušas. Taču jautājums gan liek aizdomāties - cik mazi, gari vai cik telpas tie aizņem? Un te nu atkal minējumi - ja jau tas ir, ''tīrais intelekts'' , kā minēja Akvīnas Toms, tad neko jau arī neaizņem, ja ''matērija'' domas dalās. Patiesībā izsekot tam nav viegli, un man gan personīgi gribētos teikt tā (atļaušos) tie ir kā fotoni, gan daļiņas, gan viļņi, t.s.i. gaisma, un gaisma ''aizņem vietu'' visai nosacīti. Kā jau teicu, nav vienas izpratnes.
Vai eņģeļus var izsaukt? Tā kā tās ir dievišķas būtnes un pieder Dievam, nevis cilvēkam, tad izsaukt, ''pēc pasūtījuma'' tās nevar. Dievs pats var mums atklāt tos redzēt.(kā visai traģikomiskā gadījumā no Bībeles, kur pravietis Bileāms uz ēzeļmātes brauca nolādēt Izraēla tautu, bet tam neredzami nostājās eņģelis. Nabaga ēzeļmāte to redzēja, atteicās iet, tad pravietis to sita, bet eņģelis atdarīja viņai muti un ēzelis atbildēja: Kam tu mani sit? Un tad jau pravietis pats redzēja eņģeli, krita pie zemes un beigās aizbrauca nevis lādēt, bet svētīt Izraēla tautu).Jebkurā gadījumā tīša manipulācija, sazināšanās bez Dieva atļaujas, nav zināma, vai ir uzskatāma par krāpšanos.
Tātad: Pagaidām tas arī viss.Ceru varējāt izlasīt, un kaut cik ko saprast, pārdomāt.
Nākošajās daļās es pastāstīšu par eņģeļu vienu no ''klasifikācijas sistēmu'', autoru, protams, dažus praktiskus jautājumus un cik ir zināms par katru no 9 kārtām! Nedaudz, tā saukto, eņģeļu glosāliju. Uz tikšanos!