Aklais gleznotājs10

Ir kāds gleznotājs vārdā Thomas Allsman. Viņš dzīvo viens pats vecā,nelielā mājā pilsētas malā. Thomas ir viens no labākajiem portretu gleznotājiem kāds vien var būt. Tomēr kā viņš glezno to ir jautājums.
Thomas ir akls jau kopš dzimšanas. Kā viņš atklāja šo iespēju, vai kā viņš to var izdarīt, nezin neviens. Ja jūs viņam dosiet naudu viņš jūs uzgleznos, un viņš uzgleznos skaisti.
Tāpēc es piegāju pie viņa mājas durvīm. Es tur stāvēju un ļoti nervozēju. Es biju viens pats, jo viņš teica ka nevar gleznot ka vēl kāds ir klāt. Pēc dziļa elpas vilciena es nospiedu zvanu. Visbeidzot viņš atvēra durvis. Viņa pelēkās acis paskatījās pār manu galvu, un viņš turēja spieķi.
"Mr Allsman, mans vārds ir Lūkas, un es gribu būt ..... "Mana balss aprāvās.
"Uzgleznots, vai ne?" Viņš teica. "Vai jums ir nauda, lai samaksātu man?"
"Protams, divi simti dolāru." es teicu.
Thomas pamāja ar galvu un teica, lai nāk iekšā. Nama interjiers bija jauks un vienkāršs. Es ieraudziju kaudzi ar grāmatām uz galda. Viena no tām bija atvērta un es redzēju ka tā bija rakstīta Braila rakstā. Viņš mani aizveda uz pēdējo istabu un teica lai apsēžos uz ķeblīša.Nekas bija telpā, izņemot krēslu un audeklu,un krāsošanas piederumus. Es apsēdos un viņš sēdēja aiz audekla.
"Tagad dēls gribu tevi brīdināt ,ka dažreiz gleznoju par tālu uz priekšu". Thomas teica.Tālu uz priekšu? Ko tas varētu nozīmēt? Varbūt viņš reizēm krāso sienas aiz personas vai pagalmā ārpus mājas? Es noraidīju komentāru, man bija sajūta, ka tas nebija viss. Viņš sāka gleznot. Es domāju ka sēdēšu mūžīgi. Neviens no mums nerunāja un Thomas nevienu reizi nepaskatijās uz mani. Viņa acis bija aizvērtas visu laiku. Varbūt .... viņš varēja redzēt mani kaut kādā veidā .....
Visbeidzot viņš nolika savu otu. "Viss". Viņš teica un teica lai nāku skatīties. Glezna bija laba bet, skats bija ......briesmīgs. Es gulēju uz koka grīdas. Man bija pārgriezts kakls un man nebija rokas, apkārt bija asinis. Manas acis bija pieplūdušas ar asinīm. Es biju miris. Thomas mani uzzīmēja tad kad es tiku nežēlīgi nogalināts?!? Gleznā bija ztas pats apģērbs kas tagad.
Es atkāpos. "Kapēc jūs to uzgleznojāt?!? Kapēc jūs gleznojāt ka ar mani notiek kas tik briesmīgs?!? Thomas skatijās uz leju ar drūmu seju.
"Es tev teicu ka dažreiz gleznoju par tālu uz priekšu". Es biju apjucis. "Ko tas nozīmē?" Es jautāju. Viņš atskatījās uz mani. Dažreiz es gleznoju to kas vēl nav noticis.