25. kadrs - psihologa - neveiksminieka izdomājums?9

Lai arī 25. kadra efekts ir apšaubāms, netrūkst cilvēku, kas to uzskata par reti iedarbīgu politiskās un komerciālās reklāmas līdzekli. Jēdzienu "25. kadrs" ieviesa amerikāņu psihologs Džeimss Vaikerijs 1957. gadā. Vaikerijs strādāja kompānijā, kura nodarbojās ar reklāmas pētījumiem un veica eksperimentu vairākos kinoteātros. Psihologs uzstādīja papildus projektoru un filmu demonstrēšanas laikā uz īsu brīdi – 1/3000 sekundes daļu – uz ekrāna papildus filmai parādījās uzraksti – Dzeriet kokakolu! un Pērciet popkornu!
Cilvēks tik īsā laika sprīdī šo uzrakstu apzināti nofiksēt nespēja, taču Vaikerijs bija pārliecināts, ka, regulāri atkārtojot, uzraksta jēga paliek skatītāju zemapziņā. It kā to pierādīja fakts, ka to seansu laikā, kuros notika eksperiments, kokakolas noiets pieauga par 17%, bet popkorna – par 50%. Nevienam citam pētniekam gan nav izdevies atkārtot Vaikerija eksperimentu, lai gan vairākkārt mēģināts to precīzi dublēt. Kokakolas un popkorna noiets kinoteātros, kura skatītāji vēl pirms 25. kadra aizlieguma pašiem to nezinot tika pakļauti eksperimentiem, palika nemainīgs.
Tā kā standarta variantā kino un televīzijā sekundē tiek demonstrēti 24 kadri, kas atbilst mūsu uztverei, papildus uzraksta parādīšana ieguva nosaukumu 25. kadrs, lai gan tas nebija kadrs tradicionālajā izpratnē. Tikai vēlāk, kad tika noskaidrots, ka cilvēka uztvere, skatoties kādu raidījumu, ir fokusējusies uz 24 kadriem, un īstu 25. kadru apziņa palaiž garām – to nofiksē tikai zemapziņa – parādījās 25. kadrs. Tā 1982. gadā daudzos ASV lielveikalos šo metodi sāka izmantot cīņai pret zagļiem – reklāmu filmiņās 25. kadrs brīdināja nezagt, taču 25. kadra tehnoloģija (jebkuru papildus uzrakstu demonstrēšana) drīz arī tika aizliegta – kā cilvēktiesību pārkāpums.
Gan jāpiebilst, ka tehnoloģijas atklājējs un patentētājs Vaikerijs mūža nogalē atzina, ka daļēji falsificējis pētījumu rezultātus - vienlaikus ar 25. kadru kinoteātri – eksperimenta norises vietas – bijuši pārpildīti ar citām kokakolas un popkorna reklāmām, taču atzīšanās pagāja garām neievērota. Pagājušā gadsimta 80. gados (jau pēc Vaikerija nāves) Ņujorkas universitātes psiholoģijas students Stjuarts Rodžerss nolēma izpētīt visu, kas saistīts ar 25. kadra vēsturi. Rodžerss devās uz Fortlī pilsētiņu Ņūdžersijas štatā, kur Vaikerijs bija veicis savus pētījumus. Milzīgs bija Rodžersa pārsteigums, kad viņš secināja, ka pilsētiņā visus gadus pēc II pasaules kara bijis tikai viens, neliels kinoteātris, kura nemainīgie īpašnieki vai vispār kāds pilsētiņas iedzīvotājs neko neatceras un nezina ne par Vaikeriju, ne par kādiem eksperimentiem.
Interesanta nianse - pirms viņam izdevās atklāt 25. kadra tehnoloģiju, Vaikerijs bija totāls neveiksminieks, kas nebija guvis nekādus panākumus profesionālajā darbībā. Viņš arī bija nonācis lielās finanšu grūtībās, bet 25. kadra patentēšana vienā mirklī atrisināja visas viņa problēmas. Arī daudzi citi fakti, ieskaitot Vaikerija centīgo vairīšanos no publikas izmanības, liecina, ka viņš 25. kadru vienkārši izdomāja.
Kopumā 25. kadra tehnoloģija par savu popularitāti var pateikties presei, kura šo tēmu nekavējoties apspēlēja no visiem iespējamajiem rakursiem. Zinātnieku rīcībā pārliecinošu faktu par to, ka cilvēka zemapziņa tiešām reaģē uz šāda veida vēstījumiem nav. Tomēr 25. kadrs jeb sublimālā (zemapziņas) reklāma ar likumu ir aizliegta lielākajā daļā attīstīto valstu vai valstu, kas vēlas par tādām kļūt – izņēmums ir vienīgi Japāna. Tomēr, piemēram, Krievijā politisko kampaņu laikā regulāri izceļas skandāli par 25. kadra izmantošanu, īpaši reģionālajās televīzijās. Tāpat pasaulē netrūkst uzņēmīgu ļautiņu, kas piedāvā svešvalodas vai citas zinātnes apgūt ar 25. kadra palīdzību.
Tiesa, mūsdienās 25. kadra lietošana ir riskanta, jo tehnoloģijas ļauj videoierakstu noskatīties un izanalizēt kadru pēc kadra, līdz ar to sublimālās reklāmas atklāšana ir vienīgi vēlēšanās jautājums. Lai arī 25. kadrs ir visplašāk zināms, ikdienā tiek izmantotas daudz iedarbīgākas metodes. Piemēram, erotiski attēli pavisam noteikti rosinās lasītājā interesi par intīmām attiecībām, un ja vēl turpat blakus atrodas attiecīga rakstura sludinājums ...