Atvainojos, ka iesaistos augstdzimušo donu diskusijā, bet gribēju piebilst pāris lietas. Pirmkārt, mākslu ir jāizvērtē kopā ar vēsturiskajiem dokumentiem, atsevišķi tā nevar sniegt pilnvērtīgu ainu un nav vēsturisks dokuments tā vienkāršā iemesla dēļ, ka uzzīmēt var vienalga ko. Var atrast "sarkano" gleznas, kurās ar bandītiskiem ģīmjiem ir "kontrrevolucionāri", bieži vien šīs gleznas pat pēc kompozīcijas ir praktiski identiskas šīm, kas šeit iekļautas.
Otrkārt, jebkurā armijā, sabrūkot disciplīnai, notiek laupīšanas, noziegumi utt. Katrā armijā ir "nelabvēlīgi elementi", kuriem tikai disciplīna neļauj izpausties zvēriskajai dabai.
Treškārt, daudzās bildēs laupīšanas (piemēram, kur zemnieki izlaupa muižu) nevar vērtēt tikai kā kaut ko sliktu. Pietiek palasīt tā laikmeta liecības kādi bija daudz kur darba apstākļi un netaisnības, lai varētu saprast, ka daudz kur muižnieki, "buržuji" utt. bija pelnījuši to, kas ar viņiem notika. Nu vai vismaz nevar nosodīt cilvēkus, ka viņiem bija sakrājies naids pēc daudziem apspiešanas gadiem.
Ceturtkārt, par strēlniekiem - no kurienes šīs pasaciņas par to, ka bija kauns un bija gatavi Krievijai atņemt zemi cik iegribas un arī par to, ka bija kaut kāda vienošanās ar Ļeņinu? Kaut kādas teiksmas tautas valodās, kurām nav līdz šim redzēts neviens dokumentāls pierādījums (kaut vai atsauce uz kādu privātu vēstuli, ierakstu dienasgrāmātā vai vēl kur.)