Kā amerikāņi palīdzēja krieviem celt komunismu15

Līdztekus kolonijas izveidei notiek arī aktīva kolonistu vervēšana Ņujorkā un Berlīnē izveidotajās pārstāvniecībās. Piesakās dažādu tautību entuziasti, kolonijā plecu pie pleca kopā strādāja ap 30 tautību pārstāvji.

Padomju valdība sākumā piešķir 600 tūkstošus rubļus zeltā, kuras lielākā daļa tiek tērēta iekārtu iegādei un piegādei. Piegāde gan ir ilga, dārga un reizēm pat neiespējama navigācijas pārtraukumu dēļ. Sākumā uz katru kolonistu tiek paredzēta 100$ liela ‘’kabatas nauda’’ pārtikas iegādei, bet pēc gada tiem jāspēj pašiem sevi apgādāt ar pārtiku.

Par savas sadzīves labiekārtošanu rūpējās paši atbraucēji. Kolonistiem nodotā zeme kultūraugu audzēšanai iesākumā bija jāapstrādā ar rokām, jo lauku apstrādes mašīnu piegāde pamatīgi aizkavējās, bet tas nebija šķērslis, lai iegūtu divreiz lielākas ražas kā vietējiem.

Pateicoties kolonistiem tiek atklāta Sibīrijā pirmā Ķīmiskā rūpnīca un derīgo izrakteņu ieguve atkal nes peļņu. Bet ne jau visi vietējie bija labvēlīgi noskaņoti pret svešiniekiem, saskatot viņos spēcīgus konkurentus. Īpaši tas attiecas uz Kuzbasa rūpniecības vadību, kuri pat ziņo valdībai, ka ‘’ viņiem nav nekādu perspektīvu’’. Kolonistiem tiek atteikts tehnikas remonts un ogļu analīžu rezultāti, kavējas ziemas apģērba un celtniecības materiālu piegāde. Un tomēr, viņi jaunajā vietā iedzīvojās un dzīvoja pat labāk nekā vietējie.

Kolonija pastāv līdz 1926.gada decembrim, kad Krievijas padomju valdība atsakās pagarināt līgumu. Lielākā daļa kolonistu aizbrauc tūlīt, citi pamazām seko. Paliek vien ap 20 cilvēkiem, kuri pieņem Krievijas pavalstniecību un turpina savu darbu pārsvarā šahtās. Kāds pamats ir šādai viņu izvēlei var tikai minēt.