Šī vēstures lappusīte mūsdienās nav patīkama ne vāciešiem, ne krieviem. Bet karu laikā, lai piepildītu savas ambīcijas tika slēgtas slepenas vienošanās. Arī starp Vāciju un Krieviju- tagad jau visiem zināmais Molotova-Rībentropa pakts un tam sekojošās vienošanās, kas Eiropu dalīja un pārdalīja vācu un krievu ietekmes zonās.
Vērmahta un Sarkanās armijas kopējā parāde Brestā17
628
1
Brestu, kura vēl tolaik saucās Brestļitovska, vācieši ieņēma 1939.gada 17.septembrī, bet no ziemeļu puses Polijas robežu šķērso krievu karaspēka vienības. Pēc vienošanās par PSRS un Lielvācijas robežu demarkācijas līniju Polijā (tā šajā reģionā tika novilkta pa Bugas upi) Bresta pienācās padomju pusei. Un 29.tanku brigādes komandieris Semjons Krivošejins saņem pavēli pārņemt no vāciešiem Brestu. Pie pilsētas robežas tos jau gaida vietējie komunistu aktīvisti un vācieši ar apsveikuma transparentu ‘’Sveiciens atbrīvotājiem no panu jūga!”
Bresta 1939.gada 21.septembris. Padomju komisārs Vladimirs Borovickis un XIX Vācijas motorizētā korpusa komandieris, tanku spēku ģenerālis Haincs Guderiāns apspriež demarkācijas līniju.
Guderiāns savās atmiņās raksta:
‘’Bruņumašīnā ieradās jauns krievu oficieris un paziņoja, ka pilsētai tuvojas viņu tanku brigāde. Pēc tam saņemām ziņu no Ārlietu ministrijas par demarkācijas līniju pa Bugas upi, kas Brestas cietoksni atstāja krieviem. Šāds lēmums mums šķita neizdevīgs. Tika noteikts, ka teritorija austrumos no šīs līnijas mums jāatstāj jau 22.septembrī. Termiņš bija tik īss, ka mums nebija iespējams pat evakuēt savus ievainotos un savākt bojātos tankus. Acīmredzot, šo lēmumu pieņemšanā nepiedalījās neviena militārpersona.’’
Reklāma
Kā pirmie krievu tanki sasniedza Brestu, kombrigs Krivošejins devās uz pilsētu pie Guderiāna, lai pārrunātu visos sīkumos pilsētas pārņemšanu.
Guderiāns atceras:
‘’Brestas nodošanas dienā pilsētā ieradās kombrigs Krivošejins, tankists, kurš pārvaldīja franču valodu, tāpēc sarunas neradīja nekādas grūtības. Visi neskaidrie jautājumi tika atrisināti un abas puses palika apmierinātas. Mēs varējām savākt visu, izņemot poļiem atņemtos krājumus, kurus tik īsā laika nebija iespējams evakuēt, tie palika krieviem. Mūsu klātbūtne Brestā beidzās ar atvadu parādu un karogu maiņas ceremoniju, kurā piedalījas Krivošejins.’’
Krivošejins savos memuāros raksta, ka tieši Guderiāns uzstājis par parādes rīkošanu, jo tā atrunāta pie augstākstāvošās priekšniecības vienošanās. Pats viņš centies atrunāties, ka karavīri ir noguruši. Bet vācietis uzstājis un tam nācies piekāpties, bet piedāvāju savu variantu- vispirms iet vācieši un tiem seko krievu armijas daļas. Bet orķestri izpilda abu valstu kara maršus. Guderiāns piekritis, bet īpaši uzsvēris, ka parādes laikā abiem kopā jāsveic garām ejošās armijas vienības.
1939.gada 22. septembris. Uz Brestas galvenās ielas tika uzstādīta ‘’uzvaras arka’’, kuru rotāja kāškrusti un sirpis ar āmuru.
Pilsētas centrā uz ātru roku tika izgatavots neliels paaugstinājums parādes pieņēmējiem. Uz tās parādes formās blakus stājās divu sabiedroto un draugu (pagaidām) armiju pārstāvji.
Reklāma
Ielas malās kā skatītāji bija ne tikai pilsētas iedzīvotāji, bet arī abu valstu karavīri. Un, protams, arī orķestris, kam bija jāspēlē marši un karoga maiņas laikā arī abu valstu himnas.
Parādi iesāka vācu armijas daļas.
Parādes vidū notika karoga maiņa- vācu karoga vietā mastā tika uzvilkts sarkanais padomju karogs.
Reklāma
Pēc tam bija sarkanarmiešu kārta.
Kāds vietējais civiliedzīvotājs parādi apraksta šādi:
‘’Sākumā nomaršēja vācieši. Kara orķestris spēlēja man nezināmu maršu. Tad debesīs parādījas vācu lidmašīnas. Vāciešiem sekoja sarkanarmieši. Tie nemaz nelīdzinājās vāciešiem- to gājiens bija kluss, nedzirdēja kalto zābaku soļu skaņu, jo kājās tiem nebija ādas zābaki kā vāciešiem, bet gan no brezenta. Arī jostas bija no brezenta. Zirgi, kas vilka artilērijas ieročus bija maza auguma. Tiem sekoja brauca kāpurķēžu traktori, kas vilka lielāka izmēra ieročus, bet tiem sekoja trīs tanki.’’
Pēc parādes divu valstu karavīriem pilsētas ielās bija iespēja, cik nu atļāva katra valodu prasme,parunāties un apskatīt kara tehniku.
Tev patiks šie raksti
