Ļoti bailīgs stāsts no dzīves. tas ar mani notika 3. klasē. stāstu mazliet piepušķoju lai ir intresantāk. 
MELNĀ BŪDA
1. NODAĻA
NOSLĒPUMA SĀKUMS
Bija piektdiena, maija begas. Drīz būs vasara un es braukšu uz laukiem tāpēc es savu draudzeni Martu uzaicināju pastaigāties pa Daugavas malu. Tajā dienā viņa man Marta pastāstija :" Pagājušajā vasarā es redzēju kā divi nobrieduši vīrieši iznesa no vienas melnas būdas iznesa maisus ar uzrakstu "MARIHUĀNA", starp citu es tev varu parādīt kur tas atrodas." Es atsaucos :" Tad skrienam. "
Melnajai būdai apkārt bija samesti atkritumi. Visapkārt bija beigtas vārnas bez galvām (pa īsto :O). Nevarēja pat soli paspert. Būdai bija nolauztas durvis un tur no iekšpuses izskatijās kā ieeja uz pazemi. mēs neuzdrošinājāmies tur ieet iekšā. Marta ierunājās : " aizejam paskatīties no otras puses". Otrajā pusē bija zaļš sapīpējies vīrs ar kaut ko oranžu mutē ( arī pa īsto). Viņš ierunājās : " Sveiki, ko jūs te darāt?". Marta atbildēja : "Mēs tikai ejam garām." un tad skrējām prom cik ātri vien varējām. Kad bijām drošā attālumā Marta teica : " Es piezvanīšu Zanei un rīt satiksimies te pat.". Mēs aizgājām uz mājām.
Mēs trīs gājām uz mleno būdu. Kad atnācām tur bija mazāk atkritumi un apkārt nevienas dzīvas dvēseles, pat nebija nevienas ''bezgalvainās'' vārnas. Zane mums pastāstija : " Kādreiz es te ar māsu pastaigājos un visapkārt bija izmētātas narkotikas un šļirces"...
ik pēc laika likšu vēl nodaļas
