Dazi passacereti dzejoli :)!
Dzirkstele
Dzives pamats, kā plūstošas smiltis,
Atmiņas zudušas ka mirstošas ciltis,
Laiks ir gājis tev līdzi kā ēna
Solis tiek sperts, bet kustība lēna.
Pamesta cerība tuksnesī klejo,
Tā saplūst kopā ar smiltīm un dejo,
Tai nav kur iet un nav vairs tai mājas,
Jo palicis cilvēks to ir zem kājas.
Atverot acis, es ieraugu vēju,
Gribu to apķert, bet diez vai to spēju,
Vējš noglāsta manus sejas vaibstus
Un klusi iečukst ausī man vārdus skaistus.
Šie vārdi man ir kā patvērums – no tumsas baisas,
Kas moka mani kā neziņas plaisas,
Tās lūzt – kā ledus, kas plāns un trausls
Un nogrimstu es- pavisam maziņš un sprausls.
Menesredzigie
Sazmiedz plauksta savas sapes,
Kuras tevi dzelj ka natres,
Kuram pretoties ir gruti,
Kuras apspiez tavu kruti.
Saspied tas ar savu pedu,
Atceries par katru bedu,
Dari ta lai vieglak butu,
Tev tak sap un es to juutu.
Meenes gaisma ielukojies
Aizdomajies, iesupjoies!
Zvaigznees iegraveets tas viss,
Un uz muziem palicis.
Uzkavejies bridi veejaa
Pienjem skarbaas braazmas sejaa,
Paliec te un projam neej,
Atlauj liktenim lai skrej.
Cilveks aiziet, bet atminjas paliek,
Dzives lente tiek tiita uz prieksu,
Saplustot kopa visam uz ieksu.
Sapnjos apmaldijies riits kaut kur klejo,
Kaut kur dejo, starp makonjiem skrejot.
Tavus sapnjus jau aizsapnojis kads cits,
Paldies vari teikt tiem kas tic,
Tiem kas zin ka nav te taapat vien,
Tiem kas asinjainam lausku sniegam cauri brien
Tik sasniegtu lai savu merkji vien.
Ar ticibas staru sazmiegtu plauksta,
Es un mans liktens pazudam nakti auksta,
Aiz muguras atstajot visu kas bijis,
Devamies tur, kur svaigs ceribu lietus nu pat lijis...
Tresais sirdspuksts
Aped karoti patiesibas,
Kamer ta nav kluvusi parak rugta
Kamer acis vel nav balas,
Kamer rokas nav vel no mala.
Saspied savas stingras venas
Savas dzives memo pulsu,
Pastiepies kaut kur pari krastam
Pasniedz roku cilvekam prastam.
Necel augstak akmens nastu,
Nemaci cilvekam but par prastu,
Paradi to ko no sevis vari iedot,
Iemaci citiem savas kludas piedot.
Necel naidu ja ir pat par ko,
Agri vai velu bus jaatbild par to,
Esam mes visi no vienas miesas,
Tapat mums neizbegt no taisnas tiesas.
