Un vēlviens dzejolītis no manas dzejoļu kartotēkas:) veltījums visiem tuvakajiem draugiem:)
Draugi acuraugi
Dzīves ritenis griež un griež,
Veco lapu sagriež.
Ceļā man šķēršļi,
Lieli un mazi kavēkļi.
Dažiem lecu pāri,
Citus apklāj putekļu sarkofāgi,
Jo apeju ar viltību,
Kaut kur dziļi sevī atrstu gudrību.
Dažus salauž mani draugi,
Mani sargātaji un acuraugi.
Pēc katra šķēršļa ceļos kājās
Un vēlos doties mājās.
Bet neviens tur nelaidīs.
Notvers un stūrī iespiedīs.
Ieslēgs dzelžos
Un atstās mežos.
Tiec galā,
Tie nosmies un aizies ēnas malā.
Šķēršļi visi atgriežas,
Melnas ēnas vaigs pār mani pagriežas.
Dūšas saņemties trūkst,
Liekas viss brūk.
Melns piķis gar acīm skrien,
Kad šķēršļi tuvak brien.
Ko darīt?
Kā galā tikt?
Ka tiem pazust likt?
Kā mājās tikt?
Jaizver acis,
Jaizmirst tracis,
Kas apkārt sācies,
Kurā būt iekšā nācies.
Jāiedomājas draugi,
Mans zelts un acuraugi.
Jātic sev un kam labam,
Pūkainam un baltam.
Jāiedomājas ziemassvētku rīta sniegs-
Viss mierīgs,pūkains un balts.
Un labākais blakus visi mīļie,
Sāk izzust šķēršļi līkie.
Attaust sirdī spēks,
Tagad smiet pilnā kaklā nav grēks,
Jo atminos ka viss ir labi,
Ka nekad nebūs vairs tik traki.
Pasmaidu,
Un pēdējo ļauno rēgu aizbaidu.
Pieceļos kājās,
Un dodos mājās.
