artnau poetry #14

| Velna bedre mūsdienās |

Mēs skolā litereatūrā lasījām latviešu eposu "Lāčplēsi" un nonākuši pie Spīdalas un viņas darbībām Velna bedrē, skolotāja mums uzdeva uzrakstīt savu viedokli par Velna bedri mūsdienās. Es to uzrakstīju tādā kā poēma.

Tumsa.

Tumsa ir ap mums.

Pieskāriens Tumsai - maldinošs,

tā mūsu dzīvi maina,

Bet Tumsai patīk savs darbs.

Tā cilvēku ievelk savā velna bedrē.

Puisītis jautāja Tumsai:

-Kas ir tā ļaunā Tumsa?

Tumsa ilgi klusēja, 

nevienu vārdiņu no ļaunās velna bedres neizvilka.

Puisītis sarāvās un iekoda sev lūpā.

-Man bail no Tumsas.

Tumsa apsedzās ar savu vulkānisko iežu deķi

un stāstīja puisīšam'i.

Es esmu tā Tumsa.

Es lieku cilvēkiem kļūt par ļaunām slepkavām,

 lieku tiem slepkavot nevainīgus cilvēkus.

Tumsa ir viss tas bez kā mēs varam iztikt.

Es lieku cilvēkiem smēķēt - 

tumsīgās cigaretes, bojāt viņu veselību.

Lieku cilvēkiem kļūt par narkomāniem,dzērājiem.

Katru alkohola pudeli, 

tiem dāvāju ar prieku.

Katru narkotisko vielu pavēlu tiem lietot.

Galu, galā lieku paklausīt Tumsai.

Cilvēki iekrīt velna bedrē un no tās ārā netiek.

Tikai pats sevi no tās var izvilkt.

Izvēle.

Katram ir savi iemesli to uzsākot,

bet katram ar saviem tarakāniem jātiek galā.

Tumsa norāva vulkānisko iežu deķi sev no muguras,

parāva puisīti sev līdzi.

Puisītis paklausīja Tumsai.

Viņš ir aukstasinīgs slepkava.

Paklausīja Tumsai - tas... 

|Mākslinieku pils|

mākslinieku pilī,
kur mākslinieki dzīvo
un savus darbus rada.

tur biju es.
vēlu vakarā un rosījos,
skatījos kā mākslinieki strādā.

veca, antīka pils,
ar četriem torņiem 
vārna torņa galā,
tā lasīja grāmatu.

melns kaķis
ceļam pārskrēja
un
melna vārna krāca,
lidojot pāri 
skaistajiem grāmatu laukiem. 

grāmatu kaudzes
tur it visur sastap
 es varēju

vienmēr kad nonāku tur,
mana sirds,
dvēsele siltāka paliek.
bet zinu, ka tu,
biji ar mani.
tajā tumšajā naktī/

by,ARTNAU!

Novērtējat ;)