Tākā esmu apslimusi ir laiks un uzraksti daļu. :)
Velreiz saku liels PALDIES visiem,kas lasa manu stāstu. :) 
Izbaudiet. 
-Es zinu visu,ka Oskaram bij diezgan cieš kontaksts ar Zani un loģiski,ka tā nav pirmā reize viņš mani ir krāpis iepriekš,bet es cerēju kad būsim jau aprecējušies viss mainīsies,bet nu...Tāpēc jau gribu šeit sāk jaunu dzīvi un nekad negribu acerēties tās sāpes.-Karlīna šnukstot noteica.
-Kapēc tu man neko neteici?-Anete šokēta uzinot to,kas ar viņas draudzeni ir noticis sacija.
-Tev ir savas problēmas un dzīve un arī ko tas mainītu?Tas būtu man vel sāpīgāk..-Karlīna noslaucija asaras no vaiga.
-Tad tu paliksi šeit?-Anete jautāja Karlīnai.
–Ja! Uz laiciņu padzīvošu pie brāļa,bet tad jau būs savs bizness un ar laiku būs sava vietiņa.-Karlīna sapņaini sacija itkā būtu iztēlojusies,kā tas būs.
–Varbūt aizejam kautko ieēst?Visu dienu gandrīz esmu badā.-Anete sacija.
–Tās gan būtu labi!Tepat netālu ir laba kafeinīca kura strādā visu dienakti.
Anete un Karlīna mierīgā gaitā aizgāja uz kafeinīcu,kas bij netālu no mājas.Abas pasūtija tasi kafijas un runāja par tiem laikiem,kad tādas problēmas ar vārdu „puiši” vai „vīri” nebij,kad visas trīs meitenes bij laimīgas.
-Tu zināji,kad Zane tajā diena bij ar Oskaru..?-Karlīna iedzerot kafiju jautāja Anetei.
–Ne..Es pati esmo šokēta.-Anete melojot atbildēja Karlīnai,jo zināja ja viņa pateiks tasnību tas padarīs situāciju vel ļaunāku.
–Es nevaru noticēt,kā Zane varēja ko tādu izdarīt es domāju,ka mēs esam labas draudzenes,bet nu vairs nekā.-Karlīna skumji nosacija un acis parādijās asaras.
–Nu bet viņai arī bij problēmas.....un....varbūt nav nemaz tik traki.-Anete centās visu izkaidrot Karlīnai,bet viņa pati nevar atrast paskaidrojumu kapēc Zane tā rīkojās.
–Problēmas?Kādas problēmas jābut lai pārgulētu ar draudzenes Vīru.??????-Karlīna ar dusmu pilnu skatienu jautāja un vēroja Anetes reākciju.
–Labi.Ejam kautkur pastaigāt izvēdināsim galvu un domāsim visu to labāko.-Anete piedāvāja viņai izbaudīt Londonas skaistumu naktī.
Vel 15 dienas līdz Anete un Klāva kāzām.
Visu nakti viņas bij iztaigājušas pilsētu un runājušas par pagātni,tagatni un nākotni.Jau sākas rīts siltie saules stari atgādināja meitenēm,ka jau ir rīts un meitenēm ir jādodas gulēt.
-Beidzot mājas!-Karlīna sacija un ievēlās gultā uzvilka sev virsū segu un uzreiz iemiga,jo nakts staigāšana un nogurums darija savu. Māja bij diezgan sakopta pat nevarētu pateikt,ka te vakar bij apmēram 100-150 cilvēku.Anete iegāja virtuvē lai uzmeistarotu sev ko gardu un dotos gulēt.Ieejot virtuvē viņa redzēja Zani,kas sedēja un dzēra „Jack Daniel”
-Nav jau drusku par agru dzert?Visa diena vel priekšā.-Anete redzot Zani sacija.
–Ir jau drusku par vēlu...-Zane iedzerot velvienu malku domīgi noteica.
–Zane ir nopietni japarunā...!-Anete paņēma ābolu un apsēdās pretī Zanei.
–Es zinu..tā bij kļūda pavadīt nakti ar Oskaru,bet vinkārši tajā naktī es biju laimīga ar viņu un man ir jūtas pret viņu.-Zane to pateica un izdzēra pusi no pudeles satura.
–Kā tu varēji?Un Roberts? Tu padomāji par viņu un Karlīnu?Tu pat neaizgāji atvainoties vai izrunāt visu.-Anete jautāja jautājumus Zanei.
–Kas to mainīs viņa mani ienīst un es to saprotu,jo es esmu drausmīgs cilvēks un es vinmēr domāju par sevi,bet par citiem man kā vienmēr ir uzpļaut.-Zanei bij grūti viņa noslaucija asaras un piecēlās kājās.
-Es laikam ātrāk braukšu mājās,jo diezvai šī būs atpūta,jo visu jau visu zina un es labak došos prom.
–Tas nav risinājums tu vinkārši bēdz prom no savām problēmām.-Anete piegāja tuvāk draudzenei un uzlūkoja viņu.
–Tā ir mana dzīve es pati to putru savāriju un pati vismaz centīšos to labot un mainīt sevi,savu dzīvi un cilvēkus sev līdzās.-Zane noteica un gāja uz istabu salikt mantas.
–Varbūt nevajag...Tu tiešām domā,ka atgriežoties Latvijā tā būs izeja?-Anete atspiedās pret durvju stenderi un vēroja,kā Zane izmisīgi krāmē drebes.
–Kurš teica,ka uz Latviju?Sākumā es izmainīšu sevi tapēc Latvija nav tā vieta kur viss sākās. Kur viss sākās tur arī visam ir jābeidzas.-Zane paņēma no vannasistabas ķemmi,dušas želeju,šapmūtu un ielika to koferī un aizvēra viņu.
–Ja tu tā domā dari,bet .....Lai viss tev izdodas un sargi sevi.-Anete apņēma Zani.
–Nesaki neko Karlīnai,lūdzu....-Zanei aciss parādijās asaras. –Man jau liekas,ka nevienam neko neteikt tas ir mans hobijs...-Anete skaļi nopūtās.
-Kad būsi mājās?-Anete jautāja Zanei.
–Laiks rādīs kad būšu,bet tam nav nozīmēs vai vispār būšu.-Zane diezgan divdomīgi atbildēja.
–Nebiedē mani!-Anete nopietni ateica.
