Viņa.12

Kas var būt skumjāks par vientulību?
Mīlestība rada nomāktību un liek tev daudz domāt, bet ja domas aiziet pāri vārdiem?
Spēja valdīt savas slimās velmes un tieksmes pēc mīlestības, pēc uzmanības un citu atdzinības, tas nebūt neskar viņu, bet tikai tieksme pēc atriebības, atriebt tos, kuri jau sen ir miruši un paņemt no citu acu loka, bet viņa to nekad neaizmirsīs.......
Kā viss sākās?
Šī sieviete dzīvoja kādā patālā mājā, kurai reti kāds brauca garām un vēl retāk kāds iegriezās, lai apmeklētu, pat pasnieks neapmeklēja šo māju, jo rēķinus šī sieviete nesaņēma, vairs nesaņēma.....
Pēc notikuma kurš notika pirms vairākiem gadiem, pēc nežēlīgas iekaršanas un dažām vīna glāzēm un velmi pēc tuvības. Viņa satika kādu vīrieti, vīrieti, kurš viņai dot visu, ko katra sieviete varētu vēlēties, bet tomēr, viņai bija citas tieksmes.
Katrs cilvēks spēj izmantot lūpas, bet viņa nespēja, drīzāk nevarēja, jo uz viņas lūpas bija rēta, no cigaretes, kura bija palikusi viņai mutē iemiegot.
Tā bija rēta, kas viņai atņēma iespēju skūpstīt, izjust vīrieša lūpas, viņa jutās nepilnvērtīga, nederīga un nemīlēta.
Viņā raisijās domas par pašnāvību, par sevis pazudināšanu un aizbēgšanu no visām problēmām, bet viņas prāts to nespēja izlemt, mirt pašai vai likt ciest citiem. Domas par to ka viņa ir cietusi, tad kāpēc, lai nevarētu ciest citi ?
Kārtējo reizi viņa klejoja pa tumšajām ieliņām, viņa savā prātā radīja ainas, ainas par vīrieti, kuru mīlēja, mīl vēl projām un mīlēs vienmēr, bet vairs nespēj viņu izjust pilnvērtīgi, tāpēc viņa sev lika domāt, ka viņš par viņu ir aizmirsis.
Ielas bija tukšas jo bija nakts.
Viņas klejošana viņu aizved līdz kādai klusākai vietiņai vai viņas gadijumā skaļākai, kur viņa dzirdēja kliedzienus pēc dzīves.
Sajūtot sāpi sirdī viņa paceļ savas acis un ierauga vīrieti, viņas vīrieti, vīrieti, kuru viņa mīl, aizvērusi acis,no bailēm, atverot, atkal tukšums, viņa nespēja saprast,domāja ka ir nojūgusies, saslimusi un palikusi galīgi nelīdzsvarota vai arī vīna efekts darīga savu?
Katrā gadijumā ar viņu kaut kas nebija kārtībā. Viņa paņēma mugursomu un izvilka savu masku, un gāja meklēt cilvēku, vīrieti kuru mīlēt, mīlēt bez skūpstiem, bez kaisles, bez tuvības, bet vai tas ir iespējams?
.... atkal šī aina, vīrietis, bet šoreiz īsts, viņa viņu paņēma nevis tuvībai, bet gan dēļ sava vājuma, vājuma kurš radija viņu stiprāku par vīrieti, kas turpinājās līdz naida izspausmei, pret sevi.
Viņa noņēma, masku, paņēma cigareti, ielika sev mutē un pasmaidija.
Nevainīgs, vīrietis cieta, bet viņš nespēja pretoties, jo elpot vairs neprata......

Autors: Roberts. F