Tulkoti, īsi, šermuļus uzdzenoši stāstiņi #110
***
Aiz man loga stāv meitene. Problēma tikai tāda, ka es dzīvoju 9. stāvā.
***
Es teicu, ka ar lielāko prieku paauklēšu māsasmeitu. Tas bija līdz brīdim, kad mani iepazīstināja ar Steisiju - viņas iedomu draudzeni.
***
Lai cik ļoti mēs ar manu sievu nestrīdētos, viņa vienmēr man no rīta uztaisa kafiju. Tiesa, šodien tā kafija, drusku garšo pēc mandelēm.
***
Kad es smaidīju, viņa nepasmaidīja pretī. Kaut kas galīgi nav labi ar šo spoguli.
***
Kā biologs es mīlu visus dzīvniekus. Bet dažreiz, pats pie sevis es prātoju - nez vai kaut viens no viņiem atcerās, ka kādreiz bija cilvēks.
***
Tā kā mēs esam dvīņi mēs laiku pa laikam sajūtam viens otra sajūtas un emocijas. Kaut viņš mani būtu brīdinājis pirms viņam taisīja sirds operāciju.
***
Vakar es joka pēc uz rokas uzrakstīju 69. Šodien, tā vietā ir parādījies 68 un es nekā, to nevaru nomazgāt.
***
Miskastē redzēju nogrieztu roku. Kad gāju garām tā man parādīja īkšķi uz augšu.
***
Lai cik ļoti es censtos, es nekādīgi nevarēju tikt vaļā no ķēdēm, kurās biju saslēgts. Es no sirds cerēju, ka tad, kad pienāks pilnmēness, tās spēs mani noturēt.
***
Pēc neskaitāmiem gadiem pētījumu un smaga darba, mēs to beidzot paveicām. Mēs to padarījām lipīgu.
***
Tas kretīns, man parādīja vidējo pirkstu. Es zvēru, jums, jūsu godība, es nezinu, kur ir pārējais ķermenis.
