Šodien lēnām jau kravājam mantas , jo parīt jau pārvācamies uz Rīgu. Viss ir trokšņains , jo visa ģimene staigā klaigā mētā mantas.Sīkā māsa (Diāna) spēlējas ar bārbijām.
Es:Sīkā , tev jau ir 10 gadi , un tu spēlējies ar bārbijām , sen jau laiks atmest. *iesmejos*
Diāna:Nu es vismaz nesmēķēju un nestaigāju pa balītēm kā tu.*ļauni pasmaida*
E:Sīkā muļķīte , es nepīpēju un pēdējā balīte vispār bija pirms mēneša, tā kā nemuldi. *mazliet pakutina*
Aizgāju pie mammas,viņai tecēja asaras.
E:Mamm , kas noticis?Kas slikts? Stāsti.
Mamma:Nē,nē skatos bilžu albumus kur esi vēl mazs bērns,tu biji tik mīļa. * pasmaida*
E: Ak tagad es neesmu mīļa ja? * iesmejās*
M:Nu esi, jau esi . *atkal pasmaida*
E:Ahh, es tevi tomēr tā mīlu. *apmīļo mammu*
M:Ej pasaki tētim , lai nāk ēst , kartupeļi gan jau atdzisuši.
E:Labi.
Es lēnā garā gāju uz garāžas pusi.Biju pie pašām garāžas durvīm kad pēkšņi dzirdēju tēti runājam ar kādu...
Tētis:Tā 5000 euro būs pēc minūtes jau tavā kontā ,tikai nevienam neko nesaki.
Pēkšņi bija klusums , sapratu , ka nolika klausuli . Es iegāju garāžā un ar nopietnu seju tētim prasīju.
E:Tēt,kādi 5000 euro ? Kam 5000 euro? Ko tu slēp?
T:Melānij,to es tev nedrīkstu tagad teikt , tu satrauksies,tu sapratīsi kad viss tas būs garām,labi?
E:Nu...Labi.Bet apsoli , ka tas nav nekas nelikumīgs.
T:Apsolu,apsolu,apsolu.
Mēs visi apsēdāmies pie galda un kārtīgi paēdām un gājām gulēt katrs uz savu istabu.
Es noģērbos,nomazgājos un gāju gultā,kad pēkšņi sāka skanēt daudz dažādu sirēnu pie mūsu mājām...
Nākamā daļa par 25 plusiņiem :)
