Soļi uz laimi 120

- Dīn?- Dominika, pamanot brāli pie sava grāmatplaukta, kur augšējais palukt ir atbrīvots baleta mantām, klusām jautā.
- Domi, kad tu atsāksi?
- Es nezinu....varbūt nekad.- māsa atbild un izkāpj no gulta, lai no brāļa rokām izņemtu savu pēdējo baleta tērpu.- Es par to biju domājusi, bet...
- Ja tu negribi, nevajag.- Brālis cieši apskauj savu māsu un noskūpsta viņas pieri, neko nesakot, pamet istabu.

Dominikas rokas sajūt maigo svārku audumu, un vēlas atkal sajust, kā tas maigi piezemējas pēc katra lēciena un grieziena. Meitene vēlas sajust, ka mūzika lēnām izplūst caur viņas ķermeni un to viņa ieliek katrā solī. Viņa atmet savu stulbo ideju un baleta tērpu noliek atpakaļ plauktā, viņa ieiet savā vanasistabā un sāk kārtot vakardienas atstāto nekārtību. Viņa no galvas cenšas izmest to stulbo domu, atkal uzvilkt baleta tērpu un izjust katru soli, kas kādreiz viņai deva spēku.
Tomēr, šī doma, viņai neliek mieru. Dominika pamet pusiesākto vanasistabu, no grāmatplaukta paņem balet tērpu un to ātri uzvelk. Meitenes seju sāk rotāt smaids, kad viņa atkal sajūt vieglo svārku audumu, savās kājās maigi rozā krāsā puantes, kas ir kā meitenes kāju papildinājums. Dominika paceļas pirkstgalos un viņa jūt kā viņā ieplūst enerģija. Viņa ieslēdz mūziku un atceroties pirmos baleta soļus, bērnībā pirmos mēģinājumus, Dominika ātri iesilda kājas. Jau pēc dažām taktīm, viņa atminas soļus, no Gulbja Ezera un liekot drošus soļu sāk izpildīt deju kombinācijas. Meitene izjūt katru lēcienu, katru griezienu, viņa jūt kā atgriežas viņas dzīvība pilnībā, viņa jūt kā caur viņu izšaujas tūkstošiem emociju, viņa atkal sevi sajūt un jūtas sava āda.

Mūzikā un katrā deju solī, meitene beidz domāt par apkārtējo pasauli un Keilu, viņa izjūt katru noti, kas izskana un to izpauž kādā no daudzjiem deju soļiem.

No meitenes lūpām nepazūd smaids, pat pēc pēdējām notīm, kas izskanēja un viņa piezemējās no augstā lēciena uz demi plié. Dominika atver acis un sajūt acs kaktiņos prieka asaras. Beidzot meitene bija atkal sevi atradusi pēc Keila nāves. Balets meiteni atdzīvināja, tas viņas sirdij atkal lika no jauna pukstēt, ko nespēja palīdzet brālis, draudzene un Evans, spēja meitenes būtība, kura ir paslēpusies baleta soļos un katrā mūzikas notī.

Dīns stāvs pie māsas istabas durvīm un ar asarām acīs noskatās, kā māsas seju rotā smaids, kas sen nebija redzams uzplaukstam uz viņas lūpām, viņš saskata māsas acīs prieka asaras. Māsa brāli nemanot uzslēdz citu dziesmu un viņa izdejo, katru mūzikas noti un pēdējās nots izskaņā, viņa no lēciena piezemējas špagatā.
Brālis noslauka asaras un ar prieku acīs veras uz savu mazo māsu, kura beidzot ir atradusi savu dzīvību un atgriezusies pie sava dzīves aicinājuma.

- Dominika?- Brālis čukstus jautā. Māsa strauji pielec kājas un pagriežas pret brāli, kas nav izkustējies ne no vietas un stāv tur pat atspiedies pret durvju aili.
Dominika brāļa acīs samana asaras, viņa aizmirstot, ka mugurā ir baleta tērps pieskrien pie brāļa un viņu cieši apskauj.
Māsa paslēpj seju pie brāļa pleca un ļauj dažām prieka asarām noritēt gar viņas vaigu un tām piezemēties uz brāļa pleca. Abi stāv apskāvušies un no abu acīm lēnām slīd asaras, prieka asaras.
- Paldies.- Māsa paceļ augšup galvu un ielūkojas brāļa acīs.
- Tev nav jāpasakas.- Brālis apskauj ciešāk savu mazo māsu un smaida.
- Es atgriezīšos baletā. Es biju aizmirsusi kā mūzika un deju soļi ietekmē mani un visas ķermeņa šūnas. Mūzika izplust cauri visām ķermeņa šūnām un ļauj man aizmirstot apkārtējo pasauli, izpildīt deju soļus.

Dominika lielajā somā ieliek baleta tērpu, ūdens pudeli, austiņas un mazo, balto plejerīti, kuru viņai uzdāvināja Keils, ar daudzajiem klasiskajiem gabaliem, pie kuriem meitene izplūda deju soļos.

Meitene ieiet lielajā baleta studijā un apskata seno ēku, kurā jau vairākus mēnešus nav bijusi.
- Dominika? -vecais apsargs pārsteigts nosaka meitenes vārdu.
- Sveiks Džimij.
- Tu esi atgriezusies?
- Kā redzi.- meitene uzsmaida vecajam apsargam.
- Mēģinājumi pie Loras kundzes notiek tajā pašā zālē, kur vienmēr un mēģinājums sāksies pēc piecām minūtēm. Pasteidzies
- Paldies, Džimij.- Meitene pasaka vecajam apsargam un skrien augšā uz ģerbtuvi, lai atkal varētu atgriezties zālē, kur notika meitenes pirmais mēģinājums un turpinājās arī visi pārējie.

Meitene lēnā atver lielās, vecās, ozolkoka durvis un ieiet lielajā zālē, kur uz klavierēm liegani skan Gulbja ezers.
- Dominika!- meiteni ieraugot pie viņas spiedzot skrien draudzene, par kuru viņa bija aizmirsusi visu pārdzīvojumu dēļ.
- Melānij!- Dominika cieši apskauj savu draudzeni.
- Es jau domāju, ka tu vairs nenāksi.
- Radās daži saržģījumi, pēc mēģināja aiziesim uz kādu kafejnīcu, visu pastāstīšu.
- Kādi cilvēki ieradušies!- Loras kundze smaidot tuvojas abām meitenēm.- Sveika, atpakaļ.
- Labdien.
- Nu parādi, ko tu vēl atceries.- sieviete smaidot norāda uz plašo zāli.- Lidij, nospēlē Gulbja ezera..
- Es zinu.- Lidija smaidot paskatās uz Dominiku un sāk spēlēt nepieciešamo nūziku.
Meitene izjūt mūziku un liegani liek pirmos soļus, meitene griež piruetes, viņas iemaņas nav zudušas. Neviens nespētu patiekt, ka Dominika vairākus mēnešus nav apmeklējusi mēģinājumus.

Abas meitenes ieiet mājīgajā kafejnīcā un nosēžas tālākajā stūrī.
Melānijas mati ir saņemti kārtīgā copē, lai tie dejojot netraucētu, tomēr Dominika savus ir atlaidusi vaļā.
Pie galdiņa pienāk Evans un gaida, kad meitenes pasūtīs.
- Divas piparmētru tējas un siera-melleņu kūkas.- Melānija ātri nosauc pasūtījumu un gaida, kad oficiants aizies prom, lai varētu klausīties, kāpēc Dominika vairākus mēnešus nebija sasniedzama.- Jūs varat iet- Melānija strupi nosaka.
- Es zinu.
- Tad ko tu neej?- Dominika bija aizmirsusi Melānijas aso dabu un tagad ar nolaistu galvu vērās uz saviem nagiem.
- Tev viss kārtībā?- Evans pienākot tuvāk Dominikai jautā.
- Jā, paldies. Es pēc tam pie tevis pieiešu.- Meitene uzsmaida puisim un noskatās kā viņš aiziet.
- Tas bija tavs draugs?- Melānija pārsteigta jautā.
- Jā.
- Stāsti.- pēc šī vārda meitenei pazūd vēlme, kaut ko viņai stāstīt. Viņa nekad nebija meitenei bijusi tik tuva draudzene kā Robina. Viņa nezināja, ka Keils bija viņas draugs, bet neviens to nezināja.
- Tas viss ir sarežģīti.- meitene klusām nopūšas un domā kā izlocīties no patiesības važām.