Es atcerējos aizmirstās atmiņas,
Iesprūstu emociju uzplūdos.
Viena nakts pārvēršas mūžībā,
Un mūžība atpakaļ mirklī vienā.
Jūtu sevī mīlestības metāllūžņus,
Mazliet banālas, nodrāztas frāzes,
Kādu caururbjošu skatienu,
Pāri visam krāsainus smieklus.
Es atceros personības,
Kas manus nogurušos lūpu kaktiņus,
Sasliet mācēja,
Un mirdzumam acīs
Iesviest pāris safīra graudiņus.
Vairs jau runa nav par mīlestību,
Tagad pastāv vien mūžība jeb mirklis.
Sasiesim punktiņus, lai nepazūd
Nekas no rindiņām.
