http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-68-dala/746589
Laiks, kas atlicis līdz brīdim, kad viņi abi varēja beigt darbu, pagāja salīdzinoši ātri. Zanda vairs netika manīta, Kristers arī vairs parādījās tik pāris reizes, bet ar Semu vairs nekomunicēja. Katrā gadījumā, pasākums bija aizritējis veiksmīgi. Tiesa, ja Zandai būtu izdevies pievērst viesu uzmanību, tad gan tas varēja beigties trakāk.
Sema pameta skatienu apkārt. Ralfs jau bija ielicis fotoaparātu futrālī un deva zīmi Semai, ka arī viņai laiks beigt darbu. Sema centās ieraudzīt pūlī Dūžus. Silvija un Kārlis stāvēja nojumes tālākajā stūrī. Lai tiktu pie viņiem bija jālaužas caur veselam baram. Šķiet Silvija sajuta Semas skatienu un pametusi acis rokaspulkstenī, kas bija viņas un Kristera dāvana uz Ziemassvētkiem divus gadus atpakaļ, pacēla skatienu un pamājusi Semai, devās cauri pūlim pie viņas.
Pamanījis, ka sieva dodas prom, arī Kārlis atvainojās viesiem un sekoja viņai. Pēc brīža jau viņi bija pienākuši pie Semas un vedināja viņu uz māju. Pusceļā līdz mājai, Kārlis pamāja arī Ralfam. Četrotne iegāja namā un devās uz Kārļa kabinetu. Tas bija ne pārak liels, samērā vienkārši mēbelēts, nebija ne zeltītu sarežģītu detaļu, ne ādas apdares, bet tai pat laikā Sema zināja ka iekārtojums nav bijis lēts, gan mēbeles, gan apgaismojums bija izmaksājis diezgan paprāvu summu. Pēc izskata šķietami vienkāršās mēbeles bija gatavotas no riekstkoka, tad vēl darba krēsls un pāris lieli mīkstie krēsli, kas gatavoti speciāli pēc pasūtījuma, Sema tikai nespēja atsaukt prātā materiālu, ar ko krēsli pārvilkti.
Katrā gadījumā , tas bija kaut kas dārgs. Bet Kārlis bija gatavs maksāt dārgu cenu par lietām, kas ilgi kalpoja. Šajā ziņā viņs bija ļoti praktisks. Šis kabinets bija Kārļa templis, kurā viesus aicināja ārkārtīgi reti. laikam precedents ar Zandu bija iemesls tam, kādēļ viņi šeit tika iesaukti.
Aicinājis abus apsēsties arī Kārlis un Silvija apsēdās.
Silvija moži pasmaidīja un ierunājās.
- Mēs gribējām teikt, ka priecājamies, ka izvēlējāmies jūsu firmas pakalpojumus, tiesa, jūsu abu rezultātus mēs manīsim pēc kādām pāris nedēļām, bet jau tagad varam teikt ka "Sapnis" ir paveicis lielu darbu. Bet, principā, vēl svarīgāks iemesls, kāpēc jūs iesaucām šeit ir cits.
Tad sarunā iejaucās Kārlis, kas, acīmredzami, nevarēja sagaidīt, kas Silvija ķersies klāt pašam galvenajam.
- Vissvarīgākais iemesls, kāpēc mēs ar jums gribējām runāt pirms jūsu aizbraukšanas ir saistīts ar šīvakara atgadījumu, kad mūsu dēla sieva uzvedās ne īpaši ... tur Kārlis ieturēja pauzi, lai atrastu vispareizāko apzīmējumu un, izpūtis elpu, pabeidza teikumu - ne īpaši labi, teiksim tā. Mēs gribējām lūgt, lai tas, ko pieredzējāt, nekļūtu zināms vēl kādam bez tiem, kas bija tā visa liecinieki. Saprotiet, tāda uzvedība kompromitē ne tikai Kristeru, bet arī mani.
Pabeidzis viņs palūkojās uz Ralfu un Semu.
- Mēs jums dodam savu godavārdu, ka nekas nevienam netiks izpausts, - Ralfs mierinoši teica. Sema tobrīd apstiprinoši pamāja ar galvu.
- Labi, tad vēlamies jums pateikties par darbu un vairs jūs neaizkavēsim. Jauku vakara noslēgumu.
Piecēlies no sava darba krēsla, Kārlis apgāja galdu un pienācis pie abiem, paspieda katra roku un pasmaidīja, Silvija seko vīra piemēram un tad jau viņi visi devās atpakaļ uz pagalmu, Dūži, lai pievienotos viesu pulkam, Sema un Ralfs, lai dotos mājās.
Ralfs paņēma Semas somas un abi devās uz mašīnu. Salicis mantas bagāžniekā, Ralfs piegāja pie Samantas, kura stāvēja atspiedusies pie mašīnas sāna un domīgi lūkojās uz Dūžu namu.
- Vai viss kārtībā? - Viņš klusi ievaicājās apskāvis Semas vidukli.
- Jā, tikai vakars izrādījās mazliet vairāk ārpus standarta, kādā mums viss notiek. - Sema atbildēja aplikusi rokas ap Ralfa vidukli un piespiedusi seju viņam pie krūtīm. Viņš tik labi smaržoja un bija tik silts, ka Sema pēkšņi vēlējās lai viņs nekad viņu neizlaistu no rokām.
- Jā, gluži katru dienu nenākas redzēt Ledus karalienes veikli apstrādājam nejaukas fūrijas, - Ralfs nopietni teica, bet pēc tā, ka viņa krūtis iedrebas, Sema saprata, ka viņs smejas.
Atmetusi galvu, viņa palūkojās uz Ralfa seju. Saulrietā viņa acis izskatījās tumšākas un šobrīd meta draiskas uguntiņas.
- Nekaitini mani, savādāk Tu būsi nākamais, - viņa piedraudēja, bet abi zināja, ka tas nebija domāts nopietni. Ralfs noskūpstīja Semu uz galvvidus un atlaidis viņu vaļā, piegāja pie mašīnas, lai atvērtu viņai durvis. Sema pārņēma spējš žēlums, viņai patika viņa apskāvienā. Ralfs pamanīja viņas izteiksmi.
- Kas notika?
- Es vienkārši nebiju gatava tam, ka Tu mani tik ātri izlaidīsi no apskāviena, man tur patika.
Ralfs pasmaidīja un norādīja uz pasažiera krēslu.
- Tad nekavē braukšanu mājup. Apsolu ka mājās Tu varēsi būt manos apskāvienos tik, cik vien Tava sirds kāros.
Sema pasmaidīja un iekārtojās sēdeklī. Ralfs aizvēra mašīnas durvis un apgājis mašīnu pats iekāpa mašīnā. Pēc mirkļa jau abi devās ceļā uz mājās. Sema tik vēl pameta pēdējo skatu uz Dūžu savrupmanu un tad pavērās uz Ralfu, kurš rietošajā vakarā saulē izskatījās tik bezdievīgi skaists, ka Semai sajuta smeldzīgu vēlmi viņu iemūžināt fotogrāfijā. Tikai tas prasītu papildus laiku, jo kamera bija bagāžniekā, bet Sema negribēja kavēt laiku un tikt ātrāk mājās, kur viņu gaidīja Ralfa solījuma piepildījums.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Sema-70-dala/748075
