Vai bērns ir vērtīgāks par visu pasaules plastmasu saliktu kopā? Es nepiedzimu, jo kādam bija vajadzīgs plastmasas maisiņš, kurā salikt pirkumus, lai tos vieglak būtu nogādāt līdz savam miteklim. Jūs varētu man pavaicāt - Vai mana neierašanās pasaulē bija, kas nozīmīgs. Tomēr bez plastmasas bija grūti un kādi potenciālie vecāki, tomēr izlēmās par soli, kurš manu piedzimšanu viņiem padarīja par slogu. Par to vai viņi to pēc tam nožēloja - es nezinu. Bet ceru, ka nākotnē plastmasa nekļūs par cilvēces lāstu, kur cilvēks sāks plastmasai atdot lielāku vērību kā līdzcilvēkam. Ja vien man būtu skaidrs, cik katram pasaules cilvekam būtu vajadzīgs plastmasas, lai viņš spētu apmierināt savu vēlmi pēc mantas, bet šķiet viss nav tik vienkārši, jo vienā brīdī kādam plastmasu vajag ļoti daudz un nākošajā brīdī plastmasa viņam vairs nav vajadzīga pavisam. Vai cilveki nevarētu izveidot plastmasas glabātuvi, kur nolikt sev nevajadzīgo plastmasu, kad viņiem tā nav vajadzīga un paņemt to, kad viņiem to ievajagās? Nezinu, vai kādam pieskaroties kādai lietai vērtība palielinās vai tieši otrādi samazinās, ja vien cilvēks iemācītos vērtēt cita cilveka darbu un uzmanību, tad lietām, kuras ir vairāk izmantotas vajadzētu vērtībai kļūt apjomīgākai, bet, lai cik skumji tas nebūtu, ar plastmasu izskatās ir gluži otrādāk, jo vairāk tā tiek izlaista caur citu cilveku rokām, jo niecīgāka kļūst tās vērtība. Ja vien cilveci spētu darīt laimīgāku mana nenākšana pasaulē, bet izskatās, ka cilvekam tīk vairāk atteikties no kaut kā kā pieņemt ko kā savu.
lasi, vērtē, komentē 
