1.Galu galā Tu tiksi kaut kur iesprostots.
Mēs tik daudz laika pavadam baidoties no naves, ka aizmirstam vienu vissvarīgāko labumu ko tā piedāvā: izbeigt mūsu ciešanas. Acīmredzot, kad runājam par nemirstību mēs visi iedomājamies, ka mūžīgi paliksim jauni, skaisti un veseli , nevis mūžīgi mūžos gulēsim gultā un cietīsim no mokoša plaušu vēža. Bet tur āra ir ļoti bīstama pasaule, un neskaitāms daudzums negadījumu var likt Tev kaut kur iesprūts, iekrist uz visu Tavu atlikušo mūžu. Pieņemsim Tu atrodies ēkā , kad negaidīti notiek zemestrīce un šī ēka sabrūt, kamēr Tu centies noparkot savu mašīnu pazemes stāvvietā. Tevi iespiež zem daudzo tonnu smagiem betona blāķiem. Viss, ko varat darīt ir gaidīt kamēr kāds nāks un izglābs Tevi. Taču dikti lielas cerības uz to neliec, jo cilvēki, kas parasti par to atbild padodas tik līdz tas kļūst pārāk sarežģīti. Viņi izglābj kādu čupiņu ar cilvēkiem un paziņo: „ Mēs darījām visu, kas ir mūsu spēkos!” . Vienīga cerība, kas paliek, ir tas ka kādā brīdī viņi gribēs šajā vieta celt kaut ko jaunu un tam nolūkam vajadzēs atbrīvot teritoriju un Tevi, līdz ar citiem atrastiem līķiem starp šiem graustiem, aiztransportēs citur, taču arī tas nav viennozīmīgi, jo cilvēki ir kļuvuši tik slinki, ka labāk uzcels pa virsu vecajam, ta vieta lai aizvākt to prom. Nu nopietni, cik lielas ir izredzes iekļut zemestrīcē vai kādā citā pasaules kataklizmā? Nu, ja dzīvo mūžīgi, tad Tavas izredzes ir 100%. Ja vien pasaules gals nepienāk atrāk kā kāda dabas stihija. Šajā gadijumā satraukumu par to vai kādsTevi atradīs zem gruvešiem aizvieto nākamā problēma- Tu esai vienīgā dzīvā būtne pēc kodolkara vai meteorīta, kas ietrieciez zemē, vai kārtējā „Ledus laikmeta” vai sadursmes ar citu planētu, vai tad, ja izdzisīs saule. Vai arī kāds kosmosā klīstošs gigantisks suns sajauks planētu Zeme ar frikadeli. Un tas viss pieņemot , ka Zeme paliek neskarta. Taču var būt arī savādāk- Zemē var ietriekties komēta un sapkacināt to ka pankūku un aizsviest Tevi tālajā kosmosā. Labākajā gadijumā Tu dreifēsi pa bezgalīgo kosmosu kādus dažus desmitus gadu, kamēr laimīgi nolaidīsities uz Marsa, kur Tu pavadīsi vientulībā daudz daudz laika gaidot kad tur radīsies kāda saprātīga dzīvības forma; prasme celt smilšu pilis šeit lieti noderēs! Tapēc izbaudiet dzīvi, kamēr esat dzīvi, bet ja uzskriesiet virsū Svētajam Grālam, nesteidzieties no tā nodzerties, tas var slikti beigties!