local-stats-pixel

Pēdējais vārds 2.0

 12  0

-Tēt, kas noticis?-Lizija vaicāja.

Lavija kungs izskatījās noraizējies.-Tavs sunītis, Čuča, Čuča ir mirusi.-

-Nē, tas tā nevar būt, Čuča bija pilnīgi vesela.-Lizijas acīs sariesās asaras.

-Piedod meit, bet tā tas ir, tas bija nelaimes gadījums, kaimiņiene netīšām uzbrauca Čučai.-

-Ko, tā resnā Mollija? Tu policijai piezvanīji? Viņa ir jāliek cietumā! Viņai ir jābrauc pāri!-Lizija noslaucīja asaras tēta sarkanajā Ziemassvētku džemperī.

-Ej nu uz klasi!-Tēvs noglaidīja Lizijai galvu un ieslidināja kabatā 5 dolāru banknoti.

-Tēt, tu tiešām domā, ka nauda atrisinās manas problēmas? Tev tiešām nav kauna!-Lizija iesita tēva pļauku un naudu aizmeta prom, to savāca apkopēja Zintele. Tēva vaigu rotāja koši sarkana roka.

-Dārgais, kas tevi tā apskādējis?-Vaicāja Miranda.-Kam pietika kauna šo izdarīt kārtīgam profesoram?-

-Mūsu meitai, viņa apvainojās par 5 dolāriem, ko es viņai iedevu kā mierinājumu.-Lavijs novilka kurpes un grasījās iet dušā, kad no istabas atskanēja klusa čiepstēšana.

Džeisons ieskrēja darba istabā, paņēma fotoaparātu un klusām tuvojās pundurpapagaiļu būrim.

-Mazulītis!-teica Lavijs savai sievai atverot perētavas vāku.-Beidzot mans eksperimentālo putnu darbs ir izdevies un beidzot šis melnais ar savu violeto kundzi ir izperējuši mazuļus.-

Noblīkšķēja durvis un melnais putns izbēga no būra pa perētavu.

-Lizij, ātri nes putnu ķeramo tīklu!-Lavijs nodzēsa gaismu un aizvilka tumšpelēkos aizskarus.

Lizija lēnām tuvināja tīklu putniņam, bet tad tas pēkšņi uzšāvās gaisā un sāka lidot pa visu istabu, viņš nogāza 2 vāzes un tad piekusa un sāka krist, bet Lizija palika apakšā plaukstas un putnu noķēra, atgrieza būrī un būri aizvēra.

-Kāpēc tu tik ātri pārradies no skolas?-Māte vaicāja.

-Mani palaida ātrāk, dēļ Čučas!-Lizija jau atkal izplūda asarās.-Viņai nebija jāmirst, tai kaimiņienei bija jāmirst, nevis Čučai!-

-Meitiņ, nešausti sevi, tu neesi vainīga!-Miranda ielēja kūpošu un smaržojošu kakao.-Tu ne pie kā neesi vainīga, vainīga ir kaimiņiene.-

Atskanēja skaļš suņa rējiens.

-Tā ir Čuča!-Lizija iesaucās un izskrēja no mājas.

Tā nebija Čuča. Bet gan kaimiņu suns Frīdhofs, kas nobijās no pastnieka un sāka skaļi un spalgi riet.

-Čuča ir mirusi, man tas ir jāsaprot.-Lizija pie sevis bēdīgi čukstēja.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000