local-stats-pixel

Neklusē(17)0

 196  0

Noteikti klausāmies dziesmu! :)

Bija pienācis vakars, un Stefans jau atkal bija atgriezies pie viņas, lai paliktu pa nakti. Un tomēr lai kā Aleksandra to nevēlētos atzīt, viņa priecājās, un sirds līksmoja par to, ka Stefans tomēr bija pie viņas un visu nakti turēs sievieti savās rokās. Viņa izraudājās Ketrīnas rokās, bet tomēr neteica ne vārda, un Roberts ļoti prasmīgi pārliecināja sievieti, ka Stefanam nekas nevar notikt, ja viņi abi būs kopā. Tas viņam patiešam izdevās tik ātri un pārliecinoši, ka Aleksai pat nebija ko teikt pretī, nebija pat zilbes, ko iebilst tik pārliecinošai runai. Stefans izskatījās šokēts un pārsteigts, redzot savu vecākus pie Aleksas, bet nepagāja pat pāris minūtes, kad Ketrīna un Roberts jau devās prom, jo pārliecinājas, ka kāds paliks pie Aleksas. Sieviete aizdzina šīs domas, jo pašreiz bija kas svarīgaks darāms. Viņai bija jāpavedina vīrietis, kas atradās viņas guļamistabā. Aleksa nepievērsa uzmanību zilumiem, kas rotāja viņas seju, tie viņai bija vienaldzīgi, jo ar kosmētikas palīdzību tie vairs nebūs redzami jau pēc nedēļas, bet pēc divām, cerams, būs pazuduši pavisam. Aleksandra saņēma matus augstā, nekārtīgā copē, tad noņēma dvieli no sava aguma un uzvilka vien sarkanas mežgīnu biksītes, kas neko īpaši nepiesedza. Viņa ātri iezieda ķermeni ar lotosa, orhideju ķermeņu losjonu un tad pie sevis pasmaidīja - tagad vajadzēja Stefanu apstulbināt, mazliet izsist no sliedēm. Viņa pielika dvieli priekšā krūtīm un turēja to vien ar kreiso roku.

- Stefan, vari lūdzu atnākt? - Aleksandra to pateica pavisam mierīgi, it kā ko tādu teikt būtu dabiski. Tūlīt pat pa durvīm ienāca Stefans. Īsu brīdi viņš stāvēja durvju ailā un tad tikai pienāca pie Aleksas, un nostājās viņai aiz muguras. Vīrietim mugurā bija vien melnas sporta bikses, un viss viņa torss bija kails. Aleksandra juta, ka mute izkalst un sird vienkarši pamirst. Viņu skatieni sastapās spogulī, Aleksa ātri novērās un, paliecoties uz priekšu, paņēma ķermeņa losjonu, kā smarža jau gandrīz bija apņēmusi sievieti. „Varbūt tomēr nevajag?” Viņa pie sevi nodomāja, jo likās, ka ķermenis drīz vienkārši sāks trīcēt. Jau tagad rokas mazliet drebēja no vīrieša tuvuma un skaistuma, ko tas izstaroja. Viņš izskatījās tik seksīgs, iekārojams, ka galva jau tagad sāka reibt. Stefans izskatījās kā grieķu dievs, grieķu seksa dievs. Aleksandra bija droša - ja vien tāds pastāvēja, tad Stefans pavisam noteikti varētu pretendēt uz šo titulu, jo viņa torss izskatījās kā no akmens kalts. Tik stingrs un ideāls kā perfekta skulptūra. Varēja redzēt, ka viņš nodarbojās ar sportu, jo tāpat vien nevar radīt tik ideālu augumu, kam Aleksa vēlējās jau tagad pieskarties un to glāstīt, skūpstīt. Viņa aizdzina erotiskās domas, ko sāka izstrādāt sievietes prāts.

- Lūdzu, vari man iesmērēt muguru? - Aleksa turējās, lai balss un arī rokas nedrebētu, jo sirds sitās kā negudra, kā jukusi. Viņa juta, ka ķermeņi pārņem iekāre un rodās šī sajūta, kas lika vēlēties, lai vīrietis jau tūlīt pat sāktu viņu glāstīt un skūpstīt, un mīlētu līdz saules lēktam, līdz bezspēkam. Stefans paņēma sniegto ķermeņa losjonu, uzspieda to uz plaukstas un tad nolika malā. Viņš viegli, maigi pieskārās sievietes mugurai. Aleksandra salēcās, tas notika automātiski, jo radās sajūta, ka ķermenis tiek elektrizēts un noklāts ar uguni, ne ķermeņa losijonu.

- Man ir aukstas rokas? - Stefans uzreiz pajautāja. Aleksa noraidoši papurināja galvu, un vīrietis turpināja pavisam lēni ieziest viņas muguru. Sieviete juta, ka elpa paātrinās, sirds vispār pamirst, nomirst, pati sevi aprok zem zemes un uzstāda kapakmeni ar uzrakstu „Nomira Stefana Stenforda pieskārienu dēļ.” Viņa juta, ka iekāre bija viņu pārņēmusi pavisam un ķermenis nodevīgi notrīsēja. Stefans lēni novilka no pleciem līdz gurniem un tad atkal atpakaļ līdz pleciem. Viss sievietes augums atkal notrīsēja. Aleksandra aizvēra acis un saprata, ka viņai nevajadzēja lūgt to darīt, tas bija pārāk mokoši, tas bija neizturami. Visa ķermeņa apakšdaļa saspringa lielākās gaidās un iekārē. Viņa nezināja, ka Stefana pieskārieni tik ļoti viņu ietekmēs un uzbudinās. Aleksandra turējās, lai jau tagad nemestos virsū Stefanam. Viss plāns izplēnēja līdz ar pirmo vīrieša pieskārienu. Tad viņa sajuta, ka vīrieša rokas maigi noslīd uz viņas vidukļa un tad vēdera, tādā veidā pievelkot sievietes augumu sev vēl tuvāk. Ķermenis nodevīgi nodrebēja, un par lūpām izlauzās vaids. Krūtis smagi cilājās, ķermenis viņu bija nodevis, jo nespēja pretoties. Aleksa nespēja atvērt acis. Stefana lūpas sāka lēni slīdēt pār viņas kaklu un viegli skūpstīt to, it kā viņa būtu trausls zieds. Kakls automātiski atliecās, un pār ķermeni, likās, izpletās uguns, kas ar katru lūpu pieskārienu dedzināja vēl vairāk. Bet uzbudinājums tikai palielinājās. Viņa lūpas aizklejoja līdz ausij un maigi noskūpstīja auss ļipiņu. Pār lūpam atkal izlauzās vaids, kas šoreiz bija vēl skaļāks un atbalsojās vannas istabā. Galva sāka reibt vēl vairāk no vīrieša lūpu pieskārieniem. Ja viņš sādi turpinās, tad Aleksandra sadegs pavisam, kļūstot par pelnu čupiņu, jo ar katru lūpu pieskārienu un pirkstu glāstiem, likās, uguns sāka dedzināt un svilināt vēl vairāk, bet tas tomēr bija tik patīkami un ideāli.

- Tu esi tik skaista, perfekta. - Stefans iečukstēja viņai ausī, un viņa pirksti noglāstīja biksīšu malu. Tās bija beigas visam, jo pār Aleksamdras lūpām izlauzās vēl skaļāks vaids, viņa sāka elsot, nespēdama to izturēt.

- Es mirstu. - Aleksa klusi nočukstēja, elsojot un vēl ciešāk satverot dvieli. Viņa to pilnīgi sašnaudza ar pirkstiem, bet ķermenis sāka vēl vairāk trīcēt.

- Es miršu kopā ar tevi. - Stefans pavedinoši nočukstēja, un tad Aleksa juta, ka tiek stingri satverta aiz gurna un pagriezta tik strauji, ka acis pašas atvērās. Un tad jau viņa atradās aci pret aci ar Stefanu. Vīrietis silti, kaislīgi pasmaidīja un beidzot aizskāra viņas lūpas. Aleksai likās, ka abu augumi aizdegās vienā liesmā un tas pats notika ar visu telpu. Lūpas dedzīgi, kaislīgi, ar nežēlīgu iekāri un varu skūpstīja viņu. Rokas pašas no sevis atlaida dvieli un aptinās apkārt Stefana stingrajiem pleciem, kas bija tik maigi kā zīds. Viņa mēle ielauzās sievietes mutē, un, tām abām saskaroties, sāka nevaldāmu, kaislīgu rotaļu, kas lika Aleksai vēl vairāk zaudēt prātu vai drīzāk pēdējās tā paliekas, kamēr Stefana lūpas vēl vairāk iekaroja viņas lūpas un visu augumu vienkārši paralizēja un dedzināja atklātas iekāres, kaisles liesmas. Aleksa vēlējās turpināt to mūžīgi, lai tas nekad nebeigtos. Vīrieša roka veikli izrāva dvieli, kas bija starp abiem, un tad abu kailās ķermeņu augšdaļas saskārās, liekot zust visam un sadedzināt visu, kas bija apkārt. Laiks vairs neeksistēja, tas bija zudis pavisam. Aleksandra vēlējās, kaut tas turpinātos mūžīgi un nekad nebeigtos. Kaut šī nakts nekad nebeigtos, turpinātos mūžīgi. Lai Stefans nekad nelaistu viņu vaļā, mūžīgi skūpstītu un turētu savos apskāvienos.

Pievienotie video



Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000