Pirmais, kas gribēja ķerties pie manas rīkles bija Daiņa tēvs: „Ak tad tu esi tas sīkais smerdelis, kas manu dēlu piekāva?”
Mans tēvs bija acīmredzams pārsteigts to visu dzirdot: „Atvainojiet, bet vai kāds var man paskaidrots, kas pie velna šeit notiek?”
„Ir noticis tas, ka jūsu dēls manam dēlam ir nodarījis fiziskus miesas bojājumus, un es pieprasu jūsu dēlu no skolas un momentāli arestēt!”
„Lūdzu nomierinaties Strautiņa kungs! Centīsimies to atrisināt mierīga ceļā,” mierīga balsī aizrādīja direktors Tēcinieks
„Kā var nomierināties, ja manam dēlam ir nodarīts tik smagi miesas bojājumi?”
Mans tēvs uzreiz uzdeva jautājumu Daiņa tēvam: „Un kādi tad ir tie miesas bojājumi?”
„Pirmkārt, lauzts deguns, otrkārt, divi izsisti zobi, un treškārt, pārsista lūpa.”
„Tas nevar būt! Mans dēls nav kauslis. Viņš pat mušai pāri nevarētu nodarīt.”
„Jūs gribat teikt, ka mans dēls ir melis?”, šokēts atbildēja Daiņa tēvs, ‘’Nu tas ir jau ir par traku! Es arī jūs varu iesūdzēt tiesā par apmelošanu un cieņas aizskaršanu.”
Pēc Daiņa tēva šokējošās uzrunas, policisti palūdza man un tēvam doties viņiem līdzi uz iecirkni, kas atradās iepretim skolai.
Kad ieradāmies policijas iecirknī, policisti lūdza mūs uzgaidīt. Tā arī mēs gaidījām kādu pusotru stundu. Pa to laiku tēvs sāka mani izprašņāt: „Tu tiešām piekāvi savu klasesbiedru?”
Es bailīgs atbildēju: „Nu jā… bet viņš pirmais iesāka”
Tēvs izskatījās manāmi šokēts un sāka uz mani lamāties: „Tu vispār saproti ko tu esi izdarījis? Tevis dēļ, mani tagad var atlaist no darba!”
„Bet tu tak pie Daiņa tēva nestrādā”
„Nu un tad, ka nestrādāju. Daiņa tēvs ir mana priekšnieka labs draugs, un viņam pietiek tikai ar vienu zvanu, lai es izlidotu ārā no darba.”
Tētis bija pamatīgi saniknots un viņu varēja arī saprast. Tagad nepatikšanās esam mēs abi. Drīz vien mūs abus iesauca kabinetā. Pie galda sēdēja apaļīgs, pusmūža vīrietis, kas mūs pieaicināja pie galda:
„Tātad, esam saņēmuši iesniegumu no pilsoņa Edgara Strautiņa par 2017. Gada 18. Oktobra incidentu, kurā bija iesaistīti Edgara Strautiņa nepilngadīgais dēls Dainis Strautiņš un nepilngadīgais Rainers Krauklis, kā rezultātā nepilngadīgais pilsonis Dainis Strautiņš ir guvis miesas bojājumus. Es gribētu dzirdēt, Jūsu, paskaidrojumu.”
Es biju tik ļoti pārbijies, ka es nespēju pateikt pat nevienu normālu teikumu. Tajā brīdī mans tēvs mēģināja kaut ko paskaidrot:
„Mans dēls ne pie kā nav vainīgs. Viņš tajā brīdī atradās mājās.”
Prokurors uzmeta domīgu skatienu uz mana tēva pusi
„Vai, bez Jums, vēl kāds var to apliecināt?”
Mans tēvs pārliecināti atbildēja: „Jā! Mana sieva tajā brīdī atradās mājās”
Prokurors kādu brīdi vēl domīgs skatījās uz tēva pusi un tad teica:
„Labi, bet tagad man vajag, Jūsu, dēla paskaidrojumu!”
Šajā brīdī man vajadzēja izdomāt lielākos melos, kādus jebkad biju sacerējis.
Es mēģināju uzrakstīt, tā kā tēvs apmēram to bija pateicis. Es it kā atrados mājās, jo nejutos labi, un tāpēc nebiju skolā. Atdodams paskaidrojumu prokuroram, viņš ātri pārlasīja paskaidrojumu un bez nekādām emocijām teica tēvam:
„Tā… man vajadzēs, Jūsu, parakstu šeit.”
Tēvs ar tādu pašu sejas izteiksmi parakstīja paskaidrojumu un paprasīja prokuroram:
„Vai tas ir viss?”
Prokurors atbildēja:
„Pašlaik jā, bet man vajadzēs, Jūsu, telefona numuru, lai pēc tam varētu ar, Jums, sazināties.”
Tēvs iedeva savu numuru, atvadījās un mēs varējām doties prom. Viņš visu ceļu klusēja, bet tas nebija tāds klusums, kāds nāca parasti no viņa. Tas bija tāds klusums, kā klusums pirms vētras. Viņš visu ceļu centās noturēties neko nepasakot par šo situāciju.
