Labvakar, labrīt, labdien, vai hi - sveicināti! Esmu atpakaļ jau ar 16. daļu manam garadarbam "Meklētājs", par ko liels paldies. Nezinu gan, vai turpināt rakstīt kopumā, varbūt tas būs mans pēdējais stāsts. Tas jūsu ziņā, taču ja būs kaut viens cilvēks, kurš grib zināt kaut ko tālāk un redzēt citus manus stāstus, es turpināšu. Vienkārši pasakiet. Enjoy! 
Toms ar Frenku izkāpa. Mazais ciemats izskatījās tik mierīgs. Nekāda skaļuma, nekādu raižu. Izej no mājas, aizej lūgties un dodies atpakaļ. Tik mierīgi.
Frenks, jau ieraudzījis pielūgšanas vietu, citēja kādus pierakstus, kurus abi atrada internetā: „Kad Jānis Kristītājs bija nokauts un viņa vietā Jēzus sauca: „Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz Evaņģēliju,” Hērods domā, ka Jānis Kristītājs ir atdzīvojies. Šī vieta, kur tas notika, ir templis. Jeruzalemes sirds. Šī vieta…”
„Apklusti taču vienreiz, Bībeliskais optimist.”
„Ko? Bībeliskais optimist? Kas par…?”
„Ak, kārtējā random frāze. Iešāvās prātā. Diezgan laba, vai ne?”
„Tev nebūs aizskart šo svēto grāmatu.”
„Atkal pašizdomāts? Ak dievs, tu kādreiz arī apturi savu domu eksploziju?”
„Labāk nestrīdēsimies. Esam svētā ciematā.”
„Njā.”
Abi iegāja pielūgšanas vietā, taču Toms aprāvās.
„Es nevaru te iet. Esmu ateists.”
„Bļāviens!”
„Mēs aizmirsām, ka te neielaiž Dieva neapstiprinātājus.” (Pirms ieiešanas lielajā telpā, tiek prasīts, vai tu tici Dievam Tam Kungam.)
Abi iztraucās ārā un devās uz tuvāko viesnīciņu. Tā bija tikai viena, ja godīgi.
Pēc iekļūšanas numuriņā Toms uzreiz ielēca gultā, atstājot Frenkam saliekamo gultu.
Frenks neapmierināti jautāja: „Viņi nevarēja iedot katram savu numuriņu?”
„Varbūt, viņuprāt, mēs esam geji?”
Frenks iemeta Tomam ar no kofera izvilku čību un attrauca: „Vai, piedod, mīļumiņ.”
„Njā, tu pat pēc tāda izskaties.”
Frenks iemeta viņam ar otru čību, bet Toms tik smējās. Viņš nevarēja apstāties.
„Gada joks?” Frenks jautāja.
„Diez vai, mīļumiņ,” Toms atkal sāka smieties.
Frenks iemeta Tomam ar zobu birsti.
„Bet ja nopietni, kā mēs aizmirsām par to, ka te neielaiž ateistus?”
„Liktenis.”
„Ko, reālist? Vai es tiešām dzirdēju vārdu „liktenis”?”
„Ak Dievs, kāda drāma!” Toms atteica un caur telefonu sērfoja internetā.
Parastas ziņas, tikai pārsteidza viens virsraksts: „Džoels Embīds salauzis pēdu 3 nedēļas pirms drafta, draftā neieradīsies”
Wow, gluži kā Gregs Odens, Toms nodomāja un atcerējās 2007. gada ziņu virsrakstus: „Gregs Odens parāda fantastisku sniegumu koledžā”, „Bukmeikeri liek likmes uz Gregu Odenu kā pirmo drafta izvēli”, „Gregs Odens gūst smagu traumu neilgi pirms drafta”, „Gregs Odens tiek draftēts pirmais”, „Odens gūst smagu traumu, sezona jāizlaiž”, „Odena atgriešanās ir neilga, atkal trauma”, „Odens gūst ļoti smagu traumu, nāksies izlaist 24 – 36 mēnešus”, „Portlendai kauns par savu izvēli, labāk būtu izvēlējušies Durantu”.
Tad man bija tikai 12. Wow, Toms nodomāja. Cerēsim, ka ar Embīdu tā nebūs.
Tad viņš ieraudzīja negaidītu virsrakstu: „Maiami iegūst 9. drafta izvēli no Bostonas. Kurš ir Maiami izredzētais?”
Tomam galvā bija divi uzvārdi.
Spolstra un Makado.
