Čau čau!
Palīdziet izdomāt virsrakstu šim te stāstam.Vēl neesmu sākusi turpinajumju,bet varat padot kādas idejas.
Tā kā komentējiet tauta,komentējiet!!!! :D
2.Nodaļa.
Mēs abas apsēdāmies autobusa beigās.Autobusa logu čīkstoņa bija apnicīga.Tajā arī iekšā lidoja putekļu mākoņi,jo šoferis nebija aiztaisījis lūku.Autobuss bija tukšs.Tur sēdēja tikai viena veca tantiņa un maza jauka meitenīte.Acīmredzot tantiņa bija cieši iesnaudusies un nokavējusi pieturu,jo mazā meitenīte izmisīgi viņai raustīja roku.Mans prāts pieslēdzās sliktākajai domai.Mirusi.Tantiņa ir mirusi.Parasti jau vecākus cilvēkus ir viegli iztraucēt no miega tādēļ arī mans prāts apsvēra šādu domu.
-Izij,tā tantiņa gadījumā nav mirusi?-es Izijai iebikstīju sānos.Viņa neko neatbildēja.Tikai paraustīja plecus un turpināja skatīties ārā pa logu.Pēkšņi tantiņa atvēra acis.Mazā meitenīte nedaudz sarāvās,taču to tik ļoti neizrādīja.
-Omīt,omīt,mēs nokavējām pieturu!-meitenīte savā bērnišķīgajā balsī sacīja.
-Ja?Gan jau tava mamma uztrauksies.Būs labāk ja viņai piezvanīšu.-tantiņa no somas izvilka savu telefonu.Man pat nāca smiekli par mazās meitenītes vecmāmiņas telefonu.Tas bija skārienjūtīgs.Parasti jau vecāki cilvēki pērk vecos telefonus,taču šī tantiņa bija savādāka.
-Olīvij,vēl tikai desmit minūtes līdz vēstures stundas sākumam!-Izija pacēla vienu uzaci.
-Un ko man tagad darīt?Re,esam klāt.Nesatrauc savu sirdi.-es pasmējos,paņēmu no krēsla somu un gāju uz autobusa priekšējo daļu.
-Ha,ha ļoti smieklīgi.Tev mājasdarbs ir?-Izija mani uzlūkoja ar mirdzošu skatienu.
-Tas kur bija jāraksta domraksts par Napoleonu vai...vai...neatceros?-es nezinīgi palūkojos uz apdrupušo skolas sienu.
-Jā,jā tas par Napoleonu.Man viņš nav.Jau tā vakar pietika tas,ka noņēmos ar dabaszinību projekta vulkāna uzbūves gatavošanu.Nekas,ka viņu vajag uz pirmdienu,bet tomēr to uztaisīju vakar.-Izija nomurmināja.Kad iegājām skoas vestibilā uz mazā,apputējušā galdiņa bija noliktas Džeika Lethatera un Sisijas Lethateras foto.
-Pag,vai tad teica,ka viņi ir miruši?-Izija man iečukstēja ausī.Es nezinīgi pakratīju galvu.Kāds iebļāvās.
-Mēs ļoti mīlējām Džeiku un viņa māsu Sisiju.Šonakt viņi abi aizgāja aizsaulē.Nav zināms kas to izdarīja,taču viņš vai viņi tiks noķerti un...un...-atskanēja raudas.-un izcietīs nāvessodu.Džeika un Sisijas bēres būs nākampiektdien,pulkstens 13:00 mēs rīkosim gājienu par godu Džeikam un Sallijai.Uz bērēm jāierodas visiem.-es pacēlu galvu,pastiepos un pamanīju,ka runātāja ir Prečersas kundze.
-Šodien stundas pie misis Prečersas nenotiek.-Direktore Marlēna Roza paziņoja.Misis Prečersa bija Džeika un Sisijas vecāmāte.No sākuma es nesapratu kāpēc uz bērēm jāierodas visiem,taču tagad sāku saprast.
-Olīvij,pēc stundām braucam uz centru?Ja jau šodien mums ir tikai piecas stundas.Varētu pašopingot.-Izija vilka mani aiz rokas.Es nepaspēju Izijai atbildēt,jo Elizabete sāka runāt.
-Čau Izij,čau Olīvij.Ejam uz stundu?-Elizabete man un Izijai ieknieba sānā.
-Čau Elij.Pirma stunda nenotiek.Prečersa sēro.-Izija atbildēja.
-Šodien paliksi pie manis pa nakti?-es Elizabetei uzsaucu.
-Protams.Jūtu,ka būs jautri.Izij,tu varētu pagatavot vakariņas.Olīvij,tu varētu paspēlēt ģitāru,bet es...es jūs pafotogrāfēšu ar Izijas fotoaparātu.-Elizabete silti uzsmaidīja un viena viņas zeltainā cirta aizkrita priekšā acij.Nezinu pa kuru laiku Izija izvilka savu Nikon fotoaparātu un mūs nofotogrāfēja.
-Izij!-es un Elizabete reizē nobļāvāmies.Izija pasmaidīja.
-Es dzirdēju,ka mūsu klasē būšot jauns čalis.Viņa vārds ir Sems.Sakot,ka baaaigi izskatīgs.Viņš būs mans.-Elizabete sāka ar Iziju smieties,bet es pagāju no viņām nostāk.Man kāds uzskrēja virsū.Es nokritu uz cietās flīžu grīdas.
-Uzmanīgāk.-es palūkojos uz stāvu,kas mani pagrūda.Šis grūdējs bija izskatīgs puisis.
-Piedod.Tu esi Olīvija?-daiļais puisis man pastiepa pretī roku.Es ieliku savu roku viņa plaukstā.Viņš mani piecēla.Izija un Elizabete kautrīgi ķiķināja.
-Kā tu zini manu vārdu?Un atvainošanās pieņemta.-es uz viņu palūkojos un saraucu pieri.
-Tas ir rakstīts tavā nozīmītē.-Elizabete paķēra Iziju un abas aizskrēja uz skolas garderobi.
-Tad tu esi...?-es novilku savu mēteli un uzliku to uz savas rokas.
-Esmu Sems.Sems Herlidžters.Cik noprotu tu laikam ej 11.klasē.Vai vari parādīt ceļu uz 11. klasi?-Sems pajautāja.
-Labi.Iesim.-es uzsmaidīju Semam un mēs sākām iet uz klasi.
-Khem,ko tu dari pēc stundām? Varbūt tu man varētu parādīt pilsētu?Es uz šejieni atbraucu tikai vakar.-Sems pateica.
-Zini,man jāparunā ar draudzenēm.Viņas pārnakšņo pie manis.Lai gan tomēr pēc stundām es un manas draudzenes braucam uz pilsētas centru.Varbūt varēsi mums piebiedroties.-es palūkojos uz Semu un pavēru klases durvis. Izija un Elizabete stāvēja pie mana galda.Klasē bija skolotāja Džindžera un vēl divi skolēni.Es paķēru Sema roku un vilku Semu pie Izijas un Elizabetes.
-Sem,iepazīsties šī ir Elizabete -Elizabete pastiepa roku uz Sema pusi.-un šī ir Izija.-Izija palūkojās uz Semu un ātri nolaida skatienu.
-Tātad,tu esi mūsu jaunais biedrs.Klasesbiedrs.Tu drošivien zini skolas skumjos jaunumus.Dēļ Misis Prečersas sērošanas to nevar nepamanīt.-Elizabete ierunājās un pasmējās.Izija viņai pievienojās.Dažreiz Izija un Elizabete likās dīvainas.Nesaprotamas un tik ļoti dīvainas,bet saprotošas.
-Kas ir noticis un kas ir Misis Prečersa?-Sems nezinīgi izteicās.
-Nu ja.Tā jau domāju.Nu klausies.Mūsu skolā gāja puisis Džeiks Lethaters un viņa māsa Sisija Lethatera.Džeiks gāja 12.klasē,bet Sisija-4.klasē.Viņus laikam novāca,ja jau Prečersa sēro.Ā,un Misis Prečersa ir mūsu vēstures skolotāja.-Elizabete ar nedaudz niknu toni paskaidroja Semam.Elizabete nedaudz bija dusmīga,jo Džeiks ar Elizabeti bija kā lai saka,PĀRIS.Džeiks vienkārši neņēma vērā Elizabeti un sita kanti citām ,un ar viņām...nav zināms ko darīja.Kad Elizabete to uzzināja,sarīkoja jandāliņu.Tajā dienā abus aizsūtīja pie direktores.Elizabete noklausījās varen garu lekciju par attiecībām ar cilvēkiem.
-Eem meitenes? Sems te ir tikai vienu dienu tādēļ varbūt pēc stundām izrādam viņam pilsētu??-es jautāju un ar mirdzošām acīm palūkojos uz abām draudzenēm.
-Labi.-Elizabete teica un Izija piekrītosi pamāja ar galvu..
