Pārkāpt pāri lievenim arī nemaz neesot tik viegli, jo jaunais un nezināmais nereti saistās ar bailēm un neziņu no sagaidāmā. Tāpēc izziņas tieksme esot viens no galvenajiem un svarīgākajiem cilvēka nākotnes garantiem.
Tāpēc ar gribēšanu sasniegt vien ir par maz, ir arī nepieciešama apņemšanās un spēks, lai paveiktu visu nepieciešamo, lai sasniegtu jaunā slieksni, kā arī skaidru un arvērtu apziņu, lai saprastu, kas notiek ipazīstot vai šķērsojot jauno. Līdz ar ko par vērtīgu un izmantojamu pieredzi vien var dēvēt tādu, kas ļaus nepalikt pie sasniegtā, bet censties to atkārtot, saskatot tajā noderību un nozīmi. Tāpēc tīskmināšanās par vienreiz sasniegto var arī rezultēties ar apstāšanos, liekot censonim domāt, ka viņš spēj vairāk. Ja necenšas pilnveidot savas prasmes un saprast kā jau paveikto varētu paveikt labāk un efektīvāk, tad tas var novest pie indivīda vēlmes savus sasniegumus saistīt ar apstākļiem un likt viņam vairāk nodarboties ar gaidīšanu kā ar darīšanu, lai virzītos uz jauno un neapgūto. Protams, apstākļu novērtēšana ir vēlama lieta un rezultēsies ar kaut kāda vieda priekšrocībām, tomēr apzināties apstākļu svarīgumu nevar, ja neesi izvērtējis, cik nozīmīgi ir apstākļi, kuri tev ļāva sasniegt un piekļūt jaunajam un vajadzīgajam. Ne velti gulēt uz saviem panākumiem neskaitas labi, tāpēc jācenšas jau iegūtais iegūt citos apstākļos, lai rezultāts būtu tāds pats vai pat labāks. Tā pat arī nav slikti, ja sasniedzot ko uzreiz arī meties tālāk īsti neizvērtējot kā tika nokļūts līdz vienam vai otram panākumam vai atklājumam, tomēr aizraušanās ar pārāk strauju virzību var novest pie tā, ka otreiz panākt vai atkārtot sasniegto tev arī nesanāks, kas var novest pie zināmas nostaļģijas vēlāk, jo nespēsi pilnībā izvērtēt ceļu līdz paveiktajam. Tāpēc tādos gadījumos nereti var pārņemt 'uzvarētāja dzrudzis', kas kādam var likt, ko nozīmīgu sasniedzot, pilnībā aizmirst par virzīšanās procesu, cenšoties sagrābties, cik vien iespējams vai pat vairāk, jo kaut kur zemapziņa liek saprast, ka otreiz tādas iespējas vairs nebūs, kas labākajā gadījumā rezultēsies ar ieguvuma zaudēšanu, nespējot to noturēt, bet sliktākajā gadījumā pat apmaldīšanos un maldiem, ja vēlme gulēt uzvaras 'lauros' būs lielāka par vajadzību atgriezties sākumā. Līdz ar ko apdomāšana un sistemātika jaunā apguvei un sasniegšanai var nodrošināt iespēju panākt vairāk, kā arī dot iespēju citiem darīt zināmu, kas būtu jāņem vērā un kā būtu jārīkojās, lai apstākļi nesagrautu ieceres kļūt labākam un paveikt vairāk. Stabilitāte un pārliecībua, ka spēj pārkapt pāri lievenim būtu jābalsta tajā, ka tiec līdz lievenim un labi zini ceļu atpakaļ. Neapžilbsti no redzētā vai jaunajām iespējām, bet centies apdomāt ik soli, kurš būtu sperams atpakaļ, lai neaizmirstu kā nokļuvi te un kas būtu darāms, ja radīsies vajadzība atgriezties vai šķērsot sasniegto vēlreiz. Iespēja ir laba un vajadzīga tomēr zināšanas ir spējā saskatīt ko vairāk kā neatkārtojamu izdevību, lai pielāgotu apstākļus sev, nevis pakļautos apstākļiem kā kaut kam nepārvaramam un liktenīgam. Tāpēc ar pareizu darbu un tieksmi uz labo vari gūt apziņu, ka esi mazāk atkarīgs no apstākļiem un lielāks svars ir tavai rīcībai, kurš kādu lieveni padara par ceļa zīmi tavās gaitās, ļaujot tev būt stiprākam un izlēmīgākam par to vai varēsi iet uz priekšu, vai pienācis laiks atgriezties un izvērtēt ceļā sasniegto un apgūto.
lasi, vērtē, komentē 
