Tie, kas ir lasījuši klanu kaķu Tumšo Upi, zina Lauvuķepas ciešanas, beidzot tikties ar Viršuķepu. Un es uzrakstīju dzejoli par to. Tiem, kas nav lasījuši, es paskaidrošu. Klanu kaķi nedrīkst iemīlēties, ja ir no dažādiem klaniem. Kādu Saietu (Saiets ir pilnmēness naktī, un tad visi četri klani pamierā satiekas Četraudzē, un barveži paziņo jaunumus) iepazinās divi jauni, bezrūpīgi mācekļi - Lauvuķepa no Pērkona klana un Viršuķepa no Vēja klana. Viņi iemīlējās, un Viršuķepa atklāja pazemes alas, kas savieno abu klanu teritorijas. Viņi sāka tur satikties, bet pēc kāda laika Lauvuķepa smagu sirdi teica Viršuķepai, ka viņiem nevajadzētu tikties, un abi izšķīrās.
Lauvuķepas ciešanas
Es nezinu, ko domāju,
Kad to darīju.
Mana sirds sauc, ka grib uz alām
Bet prāts teic, nav pareizi, ka tā darām.
Ko lai es daru?
Vai izlemt maz varu?
Viršu zilas acis ir viss, ko es redzu
Bet zinu, ka tā domāt nedrīkstu
Kad esmu iemīlējies
Bet drīz vien izšķīries,
Tad šķiet, ka dzīvot vairs nevaru,
Es nezinu, ko lai daru.
P.S. Es mēģināšu uzrakstīt vēl kādu klanu kaķu dzejoli.
