Zināju, ka uz neko labu nevaru cerēt sanāksmē, kura tika par stundu atlikta un kuru papildus tam vēl pamanījos vārda tiešajā nozīmē nogulēt, nespējot noturēties pretī pēkšņajam snaudienam. Protams, lai paspētu nokļūt tur, kur visi pulcējās pēc iespējas ātrāk, skrēju cik vien jaudāju, tāpēc mans ķermenis no manis izspieda sveidrus uz sejas, kuri kā mazas upītes traucās lejā pa vaigiem, lai samitrinātu un padarītu manas drēbes līdzīgas samitrinātai grīdas lupatai. Visus komunikāciju rīkus, kā par nelaimi, todien biju atstājis ofisā, cerēdams tā vairāk sevī akumulēt pozitīvo enerģiju, kas ļautu man izveicīgāk un harizmatiskāk izvesties citu priekšā, tomēr šobrīd klusi sevi nolādēju par tādu patvaļību un atkāpšanos no vispārpieņemtās sapratnes par veidierīču lomu progresīva indivīda ikdienas notikumu ciklā, tāpēc iespēja kādu apgaismot par mani piemeklējušo likstu man izpalika.
Neveltot daudz laika lietu izsvēršanai un apdomāšanai spēros uz ofisa sanāksmju telpu, kurā tobrīd bija nodzēsta gaisma. Vēlāk man sanāca noskaidrot, ka sanāksme tika par stundu atlikta, jo sanāksmes viesi, mūsu uzņēmuma lielākie klienti, biji pietekuši savu delegāciju, kurai vajadzēja apsvērt iespēju vai dubultot savu pasūtījumu apjomu, izmantojot mūsu peidāvāto palīdzību vai arī izvēlēties kādu citu. Bet es par to esošajā brīdī pat nenojautu, ar lielu švunku atgrūdu sanāksmes telpas durvis un izvēlējies pašu neadekvātāko un piedauzīgāko joku, kādu vien zināju, uzrunāju sanāksmes dalībniekus. Protams, smieklu un ierastās ķiķināšanas vietā atskanēja sašutuma šalkas. Prezentācija tika pārtraukta un sanāksmju telpā tika ieslēgta gaisma. Uz mani, bez man tik ierasto kolēģu skatieniem, bija vērsti arī man nezināmu cilveku skatieni, kuri jaušams pauda nesapratni un nosodījumu par tik tiko dzirdēto. Sopožais telpas apgaismojums tagad arī ļāva novērtēt manu izmirkumu pakāpi sviedros, kas visdrīzāk ainu padarīja vēl nepieņemamāku. Kā izskatijās manu vietu bija ieņēmusi Gerda, kura man šķita pati simpātiskākā un saprotamākā sievišķā dzimuma pārstāve, kas man, šad tad, domās lika atkāpties no sevis izvirzītā dzīves mērķa un iztēloties sevi arī kā pilnvērtīgu ģimenes locekli. Bet principā centos atturēt sevi no tādiem vājuma mirkļiem, pieņemot, ka Gerdai ir draugs vai civilvīrs. Mulsuma mirklis, šķiet, ritēja mūžību un es pat sāku dzirdēt ritmisko asinss pumpēšanu savos deniņos, pēkšņo fizisko aktivitāšu pēc. Visbeidzot Gerda man uzkrītoši sāka mirkšķināt ar aci, kas man galīgi lika zaudēt pēdējās sajēgas pārpaliekas. Viņa vēlējās kaut ko man teikt, tomēr es neļaujot viņai pat iesākt spēru ārā to, kas bija manī sakrājies, teikdams viņai, ka nevēlos bojāt viņas harmonisko un mierīgo sadzīvi, sākot stāstīt par saviem paradumiem un savām bailēm no kāzu ceremonijas. Tad, kad pārējie attapās un uzstājīgi sāka vēstīt par to, ka es esmu uzkodas piegādājis par agru, arī nespēju atģisties un attaisīju vaļā kartona kārbu ar sīknaudu, lai izņēmtu sevis sagatavoto materiālu, tomēr papīru lapas bija iestrēgušas starp kartona locījuma vietu, tāpēc man straujāk paraujot papīra lapas saplīsa un visa sīknauda, dzidri skanēdama izbira, pārklājot sanāksmju telpas grīdu. Ar vārdiem, ka tas esot nenozīmīgs sīkums, skaļi sāku šķirstīt papīra žūksni savās rokās, katrona kārbu iespiežot padusē un tai paliekot tumšākai no sasvīdušā apģērba absorbējot šķidrumu. Ar skaļiem saukļiem paudu, cik svarīga ir sadarbība un vienota pieeja problēmu risināšanai, līdz mani kolēģi skaļi krešķēdami mani pārtrauca, sausi un vienbalsīgi darot man zināmu, ka uzkodas ir paredzētas tieši pēc četriem. Tas man beidzot lika attapties un atkāpties, lai tā jau 'kutelīgo' situāciju nepadarītu vēl dramatiskāku. Tā nu sev nepierastā vīzē uz četriem sagādāju uzkodas un vieglos atspirdzinošos dzērienus. Labi, ka maniem kolēgiem izdevās pārliecināt mūsu klientu par to, ka esmu Gerdas kaislīgs pielūdzējs no vietējās uzkodu tirgotavas, kurš patstāvīgi cenšas Gerdu izglābt no sarežģījumiem savu izteikto dzimumnevienlīdzības uzskatu pēc, pastāvīgi iedomādamies, ka Gerdai nav sapratnes par to ko viņa dara. Patiesībā viņi nolēma savu sadarbību paplašināt ar mums, par cik viņus esot pārsteidzis ar kādu vienkāršību un vieglumu mēs tiekam galā ar sabiedrībā tik skaļām un jūtīgām problēmām.
Neskatoties uz to, ka pilnībā sagandēju savu iespēju sevi apliecināt, kā veiklu un neatvairāmu sanāksmju korifeju, tomēr Gerdai pateiktais vienozīmīgi prasīja kaut kāda veida sevis izskaidrošanu, par kuras rezultātiem neturpināšu, jo tas jau ir manas privātās dzīves aspekts.
lasi, vērtē, komentē 
