Es jau sen esmu aizdomājies par šo jautājumu, un esmu pat kaut cik atbildējis uz viņu, un izdomāju ka vajadzētu padalīties ar savām domām.
Vai Jūs nekad nēēsat aidomājušies par to kapēc mēs tik ne īpaši labi dzīvojam, kapēc mums nekas lagā neattistās?
Es esmu pāvērojis cilvēkus kas dzīvo Latvijā, kas notiek Latvijā, un esmu uzgājis uz dažiem protams ne sensiocionāliem jaunumiem, bet manuprāt šīs lietas tiek piemirstas, un viņām netiek pievērsts pietiekami daudz uzmnaības.
Nu tad sāksim. Raksts būs garš un drošvien gārlaicīgs.
Esmu pamanijis ka kādi 90% sūdzās uz valdību, ka tā neko nedara. Jā tā ir taisnība, un neviens jau to neapstridēs, bet rodās jautājums, vai Latvija sastāv tikai no valdības? Nē taču, mēs visi kas dzīvojam Latvijā arī esam Latvija, no mums atkarīgs kas būs ar šo skaisto valsti, nevis tikai no valdības, protams viņas nozīmīgumu nevar mazināt, bet tas nenozimē kā mēs visi nenesam nekādu atbildību par Latviju. Kas mums idzīvotājiem liedz attistīt šo zemi? Jā tas nav viegli, jā nodokļu sistēma ir draņķīga, likumdošana nav tā spožāka. Bet vai dēļ tā mums ir jāatmet ar roku un jāsēž mēslu čupā un jāsūdzas? Šaubos.
Mums ir ļoti populāri visās bēdās vēl vainot PSRS laikus. Es atvainojos, bet jau pagāja veseli 22 gadi kopš PSRS sabruka. Pa tādu pašu laiku piemēram Vācija saniedza daudz vairāk nekā mēs, un nevajag te stastīt ka Vacijai ir bijusi savadāka situācija u.t.t , katram ir tāda iespēja. Nevajag visu laiku visu vēlt, vai gandrīz visu velt uz PSRS laiku, jā tas nesa mums gan pozitīvas lietas, gan negatīvas lietas.
Tad kapēc mēs nevaram paņemt visu to kas bija labs tajā laikā, un izmest visu slikto? Nē mēs būdami muļķi izmetām visu kas bija tajā laikā un sakām buvēt jaunu valsti ar lozungu :'Nosts ar visu kas bija PSRS laikā". Pērsonīgi man nāk smiekli par šo, bet diezgan ātri arī pārstāj nākt, jo saprotu ka es dzīvoju šajā valstī.
Nu tas tā. Labi atgrizisimies tagatnē.
Skataties, kas mums Latvijā ir.
Un tā mums ir:
1.Ļoti skaista daba.
2.Ērts ģeografisks izvietojums.
3.Ļoti zaļa valsts jo nav nekādas gandrīz smagās rūpniecības.
4.Mums ir daudz pilis, kuras ir ļoti labā stāvoklī.
5.Mums ir bagāta vēsture.
6.Mums ir nestandarta arhitektūra.
7.Pie mums ir ko apskatīties.
8.Mums ir maza valsts, kurā ir gan meži,gan upes, gan pilis, gan jūra, gan jūras līcis, un tas viss atrodas salidzinoši mazā teritorijā kas ir labi.
9.Mums ir atsaucīgi cilvēki, kuri pārsvarā runā 3 valodās kā minimums, kas ir retums citās valstīs.
10.Mums Rīgā ir ap 150 Visnīcu, viesu namu, Hoteļu un Hosteļu, kā saka katrai kabatai ir no kā izvēlēties.
11.Mums ir ērts transports.
12.No Rīgas centra pa 30 minūtēm var tikt līdz Jūras līcim, gribi uz Jūrmalu, gribi uz Vecāķiem, gribi uz Bolderāju.
Un tā var turpināt un turpināt.
Mēs varam stabili attistīt tādas biznesā nozaras, kā tūrisms, zaļais tūrisms (kas pašlaik ir ļoti populārs Eiropā), mums ir tranzīts, ar daudzām valstīm, un pats svarigākais ir tas ka mēs esma blakus Krievijai un Eiropai.
Jā tulīt daudzi bļaus kā nevajag mums to Krieviju, ka tā ir ļaunuma impērija u.t.t.
Bet tagat ieslēdziet smadzenes un pādomājiet.
Mēs, ja būsim gudri, varam sākt ļoti pozitīvas attiecības ar Krieviju, un būsim tikai ieguvēji.
Kas mums traucē to darīt, bailes?
Jā mūs ir labi iebiedējusi valdība, un masu mēdiji. Tikai muļķis uz tā ķersies.
Mēs atrodamies ļoti ērti, mums blakām ir ar izejvielām bagatā Krievija, un ar naudu bagatā eiropa un skandināvija, kuriem šīs izejvielas vajag.
Ar Krievijas palīdzību, pie mums var attistīt dažādas rūpniecības, kuras Krievija ar ļielāko prieku šeit uzbuvētu, jo mēs taču esam Eiropa, un Krieviem vienmēr ir patikusi Eiropā, īt īpaši pēc PSRS laika, kad viņa bija tik tuva un tajā pašā laikā tik tālu.
Kas mums liedz izmantot viņu vājības, viņu naudu, izjemateriālus, viņu vajadzības savā labā? Tikai un vienīgi mēs paši, ar savām bailēm,un stūlbumu.
Es šaubis ka pa 22 gadiem tauta vēl nav palikusi gudrāka, un joprojām uzķeras uz tiem lozungiem kuri ar gadu gājumiem nemainās. "Krievi nāk!" tas manuprāt ir vispupulārākais, jau 22 gadus ar šo biedē tautu, un kā par brīnumu arī sanāk iebiedēt.
Es aicinu visus Latvijas iedzīvotājus, neskatoties ne uz tautību, nē uz dzimto valodu.
Beigt domāt ar pēcpusi!
Nevajag kašķēties savā starpā.
Jau sen laiks domāt ar galvu.
Nevajag visu laiku lemt emocijām dzīti.
Sāciet domāt ar vēsu prātu.
Mums nevajag aizmirst par mūsu vēsturi, bet jāparstāj dzīvot pagatnē, tas jau ir pagājis, un neko tur vairs nemainīsi, protams vēsture ir jāciena, ir jāatceras, bet tikai priekš macības, un pašcieņas. Mums ir jādomā par tagatni, un nākotni. Mums nevajag uzķerties uz valdošās elites lozungiem, kam tad mums katram ir dota galva? Lai cepuri nesātu? Vai lai domātu?
Mums ir jāsakata visas iespējas kuras mums ir dotas, jāprot izmantot to kas mums ir, jāprot saredzēt to ko mēs varam iegūt no tā kas mums ir. Jāparstāj sūdzēties par mūsu vēsturi, un jasāk beidzot kaut ko darīt!
