local-stats-pixel

Izmainot nākotni (2)0

 60  0

Jā, stāsta trešā daļa beidzot ir klāt /iepriekšējā tika publicēta 02.08./. Tas ir tikai tāpēc, ka man beidzot piepildās vasaras plāni, un vasarai ir atvēlēts tikai mazāk kā mēnesis. Esiet saprotoši. emotion

Es informēju jūs jau iepriekš - stāstā nebūs nekāda banālā piecpadsmitnieku mīlestība, bet būs vienkārši iepazīšanās, ''ieķeršanās'' viens otrā, simpātijas un tādas lietas. Tāpēc neceriet, ka kaut kādā piektajā stāsta daļā būs pilns ar vārdiem 'es tevi mīlu' vai arī 'tu man esi viss'.

Labu lasīšanu. emotion

Ā, un jā es zinu, ka īsa daļa. BET varbūt vakarā būs vēl kāda.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izmainot-nakotni-1/715221

-Tātad, mēs tiekamies piektdien pēc stundām?- Annika pārjautāja, kad ''iepazīšanās'' bija garām. Es īsti nesapratu, kā tas var palīdzēt man, bet ja jau Annika teica, ka tas ir svarīgi, tad lai tā būtu.

-Es nevaru,- ātri atteicu, un tad iekodu sev mēlē, jo viņai mana atbilde nepatiks.

-Kā nevari?- Annika jautāja.

-Es... Es...- sāku stostīties un knibināt kleitas apakšu,- Mani uzreiz ved uz bērnu namu,- klusi atbildēju.

-Labi,- Annika nopūtās un piecēlās kājās. Viņa piegāja pie kabineta durvīm un tās atvēra. Sapratusi viņas domu gājienu, es izbraucu no kabineta. -Tad tiekamies ceturtdien. Es tevi pasaukšu,- Annika īsi noteica un aizvēra kabineta durvis, atstājot mani apmulsušu koridorī.

-Cik noprotu, tad viņa tevi pamatīgi nomocīja,- mani izbiedēja kāda nepazīstama balss aiz muguras. Es uzmanīgi pagriezu galvu, un ieraudzīju puisi, kas no rīta bija kopā ar Kārli.

-Kā lūdzu?- jautāju, un sagriezu ratiņkrēslu, lai būtu pretī puisim.

-Annika,- viņš īsi noteica,- Viņa tevi nomocīja?- viņš jautāja.

-Ja godīgi, tad nē. Tikai daži jautājumi un viss,- paraustīju plecus un nopētīju puisi. Viņš bija ģērbies raksturīgi pirmajam septembrim - krekls, melnas bikses un skaista žakete. Rokās viņš turēja kaut kādu lapu, kas varētu būt stundu saraksts.

-Brīnumi. Viņa parasti mani nomoka,- viņš domīgi paskatījās uz kabineta pusi, bet tad atkal pievērsās man.

-Tu arī pie viņas ārstējies?- izbrīnīti vaicāju.

-Jā. Katru dienu eju pie viņas. Arī brīvdienās,- puisis atbildēja.

-Un kāda tad tev kaite?- mazliet iesmējos un pieripoju tuvāk puisim.

-Precīzu nosaukumu neatceros, bet tas laikam skaitās dēla kontrolēšana,- viņš paraustīja plecus.

-Tātad tu esi Annikas dēls,- precizēju.

-Varētu tā teikt,- viņš atbildēja,- Mārcis Feldmanis,- puisis manā virzienā pastiepa savu roku.

-Marija Linde,- pasmaidīju un maigi saspiedu Mārča roku.

-Devītā klase?- Mārcis jautāja, bet es tikai pamāju ar galvu. -Tad jau rīt tiksimies,- viņš noteica un pagāja man garām.

-Iespējams,- noteicu, un smaidīdama devos savas istabiņas virzienā, jo neuzskatu, ka uz klasi būs jēga doties.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Izmainot-nakotni-3/715843

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000