local-stats-pixel fb-conv-api

It’s the moment of truth1

26 0

Mans iepriekšējais darbiņš ''Time To Escape'' tiks iesaldēts uz laiku, jo mans radošais gariņš vairs negrib domāt, ko ar to stāstu darīt tālāk. Tāpēc es piedāvāju jaunu stāstu, kas ir galīgi salds, tik salds, ka cukura diabēts klāt uzreiz :D.

Nezinu gan vai šo nodaļu te varētu puplicēt, varbūt jāliek pie 18+ sadaļas, bet lai nu paliek tepat. Mēs visi labi zinām, ka mēs ešleoni esam ''horny kids'', tāpēc mums tas ir piedodams :D

-1-
Ir pagājuši neskaitāmi gadi, neskaitāmi momenti kopā ar viņu. Un tikai tagad kad viņš sēž otrpus galdam un čubinās ar kārtējo blondo modeli, es saprotu, ka es viņu mīlu. Mani grauž skaudība, es labprāt pieietu pie tās blondīnes un iesitu pa viņas skaisto sejiņu, bet es to nedarīšu. Man viņš ir pārāk dārgs, lai pazaudētu viņu. Viņš un viņa brālis ir man kā brāļi. Viņi vienmēr mani pasargāja, vienmēr bija kopā ar mani. Nakts vidū pieņēma pie sevis mājās, ja man gadījās kāds strīds ar savu, nu jau bijušo, līgavaini. Viņi mani pazina kopš dzimšanas. Ar viņiem kopā es darīju visādas ziepes, nevienam no mums nerūpēja, ka mums ir liela vecuma starpība. Mēs vienmēr bijām kopā. Mūsu mammas ir labākas draudzenes, tāpēc es nekad viņam neatzinos par savām jūtām, kuras man ir bijušas jau vairākus gadus. Es negribēju dēļ savām jūtām sabojāt mūsu attiecības, bet tagad es saprotu, ka tas ir stulbi. Es vienmēr bēgu, kad man ir grūti un to pašu es daru arī šoreiz.

Es jutu, kā gar maniem vaigiem tek asaras, un, lai nevienam tas nebūtu jāredz, es paņēmu savu somu un izskrēju ārā no kluba. Man nerūpēja, ka man kāds skrien pakaļ vai kāds noskatās uz mani. Es vienkārši pazudu. Es ātrā solī devos tur, kur acis rāda, bet tad es jutu, ka manu locītavu kāds sagrābj un neļauj iet tālāk. Es smagi nopūtos un pagriezos uz mana ‘’glābēja’’ pusi. Es ieraudzīju sev tik mīļās zilās acis un vāji pasmaidīju. ‘’Kāpēc tu raudi, skaistulīt?’’ Viņš ar savu īkšķi noslaucīja asaras man no vaigiem. ‘’Es... es nezinu.’’ Es klusītēm nočukstēju. ‘’Ej atpakaļ pie Sāras, viņai tevi vajag vairāk. Es pati tikšu galā.’’ ‘’Ak, tu mana mazā, mīļā muļķīte.’’ Viņš iesmējās un apskāva mani. Es nolaidu galvu uz viņa pleca un jutu, ka viņa krekls piemirkst ar manām asarām. ‘’Nāc atpakaļ iekšā. Tu nosalsi.’’ ‘’Es domāju, ka man ir laiks doties mājas.’’ ‘’Tad ļauj man tevi aizvest.’’ ‘’Nevajag. Es pati tikšu galā. Ej pie Sāras.’’ ‘’Kāpēc?’’ Es paskatījos uz viņu un neko nesapratu. ‘’Kāpēc? Vai tad tavs mērķis nav šonakt tik pie kārtēja neprātīgā seksa?’’ ‘’Nē. Patiešām muļķīte.’’ ‘’Hej, beidz mani tā saukt.’’ ‘’Bet kā tad, lai es tevi saucu. Viņa bija iemesls, kāpēc tu aizskrēji, vai ne?’’ Es pamāju ar galvu. ‘’Mēs esam tikai draugi.’’ ‘’Bet visa tā čubināšanas? Ehh... man likās, ka man paliks slikti.’’ ‘’Tev skauž?’’ ‘’Nē, nu zini, es vienkārši pajokoju. Man tas tik ļoti aizrāva un man pat no laimes asariņa nobira.’’ Es atbildēju viņam sarkastiski. Viņš sāka smieties. ‘’Es zināju. Es zināju.’’ ‘’Nu, ko tu zināji, Šerlok?’’ Viņš apgriezās un devās savas mašīnas virzienā. ‘’Nu varbūt atbildēsi?’’ ‘’ Kāp iekšā mašīna, tad arī atbildēšu.’’ Es iekāpu mašīnā un paskatījos uz viņu, lai gan bija diezgan tumšs un vienīgais apgaismojums bija no ielas laternām, es redzēju viņa zilās acis mirdzēja. ‘’Tā tad Šerlok... beidzot atbildēsi, ko tu zini?’’ ‘’To, ka tu mani mīli.’’ ‘’Protams, ka mīlu, tu man esi kā brālis, jūs abi.’’ ‘’Tu ļoti labi zini, kādā nozīmē es domāju, ka tu mīli mani.’’ Viņš pārgrieza acis. ‘’Nu un ko man darīt? Es tāpat zinu, ka manas jūtas paliks neatbildētas.’’ Es nopūtos. ‘’Kas tev liek tā domāt?’’ Viņš pieliecies pie manis, bet es pagriezu galvu uz sāniem, tā, ka viņš redzēja manu portretu. ‘’Nezinu... patiešām nezinu, bet vienkārši tu vienmēr pret mani izturies kā pret mazo māsu.’’ ‘’Es domāju, ka tu mani pazīsti labāk.’’ Viņš iedarbināja mašīnas motoru un sāka braukt. Mēs klusējām un es ierunājos tikai brīdi, kad viņš pabrauca garām manam dzīvoklim.

‘’Ja tu neatceries, es dzīvoju pavisam citur.’’ ‘’Šonakt tu paliks pie manis.’’ Viņš mierīgi noteica, un es zināju, ka maniem argumentiem nav vietas, jo viņš mani tāpat neklausīs. Tā nu es te sēdēju un neko nesapratu. Tā bija viņa sliktāka īpašība, viņš vienmēr kaut ko pasaka un tad parasti liek izdibināt tālākas lietas, ko viņš ir iedomājies. Viņa raksturs bija vēl kaitinošāks par manu. Viņš apstājies pie iebraucamā ceļa pie savas mājās un izkāpa ārā no mašīnas, neko neteicis. Es sekoju viņa piemēram un devos uz māju. Mēs iegājām mājā, viņš ieslēdza gaismu, aizslēdza durvis un pagriezās pret mani. ‘’Es mīlu tevi.’’ Viņš nočukstēja, pirms kaislīgi noskūpstīja mani. Viņa mēle burtiski lauzās manā mutē, un es padevos. Es nemaz nepretojos, jo es zināju, ka es to vēlos. Viņš pacēla mani, un es apviju savas kājas viņam pa gurniem. ‘’Es arī tevi mīlu. Ļoti, ļoti.’’ Es noteicu brīdi, kad viņa lūpas atrāvās no manējām. Viņš mani nesa uz savu istabu, es zināju, kā šis vakars beigsies, bet man bija vienalga, es tiku pie tā, ko es vēlējos un es beidzot esmu kopā ar vienīgo vīrieti, kuru es patiesi mīlu. Viņš mani prātīgi ieguldīja savā gultā un novilka savu kreklu. Es uzstutējos sēdus un atpogāju savu blūzi, viņš norāva man to nost un aizmeta pie sava krekla. Viņa lūpas atkal pieskārās manām. Viņš atrāvās no manām lūpām un sāka skūpstīt manu kaklu, tad plecus un tad atkal manas lūpas. Viņš viegli atāķēja manu krūšturi un aizmeta to uz otru istabas galu. ‘’Tu pat iedomāties nevari, cik sen es vēlējos šīm pieskaties.’’ Viņš pasmaidīja, un es ievaidējos, kad viņš iekodās vienā krūšu galā un tad otrā. Es biju tik uzbudināta, ka likās es varētu eksplodēt vien no viņa pieskārieniem. ‘’Tu esi tik skaista.’’ Viņš nočukstēja. Pirmo reizi, kopā ar vīrieti es nejūtos neērti kaila. Parasti man ir kauns, par manām krūtīm, bet ar viņu kopā man tas pilnībā nerūpēja. Es nogūlos un viņš turpināja skūpstīti manas krūtis un tad vēderu. Nu viņš bija nonācis pārāk tuvu manai intīmajai vietiņai. Viņš paskatījās uz mani un ļauni pasmaidīja. Viņš atvilka manu svārku rāvējslēdzēju un noslidināja tos nost no mana auguma. Vienīgais apģērba gabals, kas mani vēl piesedza bija biksītes, bet arī no tām viņš ātri atbrīvojās un nebija nekā kas piesegtu manu kailumu. Viņš pieliecies pie manas atverītes un viegli ar mēli sāka karināt panu klitoru. Es jutu, ka es visa pludoju. ‘’Tu garšo tik labi.’’ Viņš klusītēm noteica un ielauzās ar savu mēli manī. Es ievaidējos, es biju 7 debesīs. Viņa maigie pieskārieni. Viņa mēle. Viņš bija burvīgs. Viņa pirksti slīdēja iekšā ārā no manis un viņa mēle bija, piesūkusies manam klitoram. Es jutu, ka mans orgasms tuvojās. ‘’Džared... ‘’ Es ievaidējos skaļi ‘’Es tūlīt... es tūlīt beigšu.’’ ‘’Nāc pie manis mazā.’’ Viņš iegrūda savus 2 pirkstus cik dziļi vien varēja, un es eksplodēju. Es ķēru pēc katra elpas vilciena, es nespēju noticēt, ka viņš spēja mani novest tik dziļā ekstāzē. Viņš pieplaka pie manām lūpām. ‘’Es gribu tevi. Es gribu just tevi sevī.’’

Es pieskaros pie viņa bikšu priekšas un jutu, ka viņa ‘’draugs’’ ir manām uzblīdis. Es atvēru viņa bikšu siksnu, tad atvilku rāvējslēdzēju. Viņš man palīdzēja atbrīvoties no viņa drēbju gabaliem, un nu mēs abi bijām kaili. Es apvēlu viņu uz muguras un uzsēdos viņam virsū. Es jutu sāpes, kad viņa milzīgais loceklis iegāja iekšā manā mazajā atverītē. Es iekliedzos no sāpēm, kas nu jau bija pārvērtušās baudā. Es jāju uz viņa locekļa. Es pieliecos pie viņa lūpām un kaislīgi viņu skūpstīju, pa vidu ik palaikam ievaidoties. ‘’Tu mani padarīsi traku.’’ Viņš norūca, uz ko es atbildēju ar platu, ļaunu smaidu. Es varu derēt, ka kaimiņi visus manus kliedzienus bija dzirdējuši, bet man bija vienalga. Šis vīrietis mani padarīja traku. Man viņu vajadzēja. Mirklī, kad es jutu, ka mans otrais orgasms tuvojās. Džareds pieliecies pie manis un iekodās manā krūtsgaliņā. Es eksplodēju un skaļi izkliedzu viņa vārdu. Es jutu, ka viņa elpa sāk palikt smagāka. Viņš iegrūda savu ‘’draugu’’ mani līdz galam un iztukšoja sevi manī iekšā. Mēs abi atkritām spilvenos un es pieliecos viņam klāt un maigi noskūpstīju viņu. ‘’Tas bija... tas bija fantastiski.’’ Viņš palti pasmaidīja un noskūpstīja mani vēlreiz. ‘’Es mīlu tevi. ‘’Es mīlu tevi.’’

26 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

Tā. Man laikam būs daudz, ko teikt. Pilnīgi nezinu, ar ko lai sāk emotion

Sāksim no sākuma. Tikko izlasīju, ka tu neturpināsi savu darbu Time to escape, es manāmi sadrūmu, jo tu izdarīji to, kas mani visvairāk tracina. Es neciešu, kad cilvēks iesāk rakstīt, bet darbu nepabeidz emotion . Esmu tik ziņkārīga, ka vienmēr gribu zināt, kā viss beigsies, tāpēc tiešām ceru, ka agrāk vai vēlāk es lasīšu turpinājumu. + ceru, ka tā nav mana vaina, ka tu iesaldēji darbu, jo es tev pie visa piekasījos un tagad tu nezini, ko rakstīt, lai mani iepriecinātu. Tici man - es ar prieku lasīšu tavu izdomāto scenāriju, tev nav jāseko manam. Tas, ko es komentāros rakstu, kā es vēlētos, lai stāsts izvērstos, nenozīmē, ka tev tiešām tā jāraksta emotion

Tālāk. Teikums, ka stāsts būs pārlieku salds. Sadrūmu vēl vairāk, jo man riebjas salkani stāsti. emotion Tie bieži vien ir pārskaistināti un lasot ir manāma neīstenības sajūta. Viss ir pārāk ideāli, tā dzīvē nenotiek, tas ir totālākais bullshits (tas bija manāms arī tavā stāstā, bet es nenosodu. Ir grūti uzrakstīt patiesi, esmu lasījusi īstu rakstnieku darbus, kas ir pārlieku šķebinoši saldi uzrakstīti, tāpēc, manuprāt, tas nav nekas traks. Tik manai gaumei neatbilst)

BET TAD.... es izlasīju piezīmi par Ešeloniem un ''horny kids'', un sapratu, ka tas ir pietiekami liels attaisnojums, lai aizmirstu visu pārējo un ķertos klāt pie rakstīšanas. Tie bija īstie vārdi, kā nekā mēs esam tādi dirty birties emotion

"Es vienmēr bēgu, kad man ir grūti un to pašu es daru arī šoreiz." vnk tā uzrunāja šie vārdi, es pat nezinu kāpēc. viņi vnk bija pareizajā vietā un pareizajā laikā. vnk perfecto emotion

"Viņš mani prātīgi ieguldīja savā gultā..." šajā vietā man bija tāds wtf? PRĀTĪGI? kur tad palicis hurts like a devil? un tad es tiku līdz "Viņš paskatījās uz mani un ļauni pasmaidīja." un man bija smaids pa visu seju - Jā, tieši tā, kā jābūt! emotion

Ar to laikam viss mans stāsts ir beidzies, esmu sevi izsmēlusi. Ceru, ka vairs nekur nepazudīsi (būtu jau labi, ja iedotu man skype niku, twitteri vai draugiem profilu, lai varu ar tevi sazināties un uzkūdīt uz rakstīšanu) Tātad, gaidu turpinājumu un ceru, ka iedvesma nepazudīs. Gaidu turpinājumu emotion

1 0 atbildēt