Ne tikai jauniešiem un bērniem interesē viss, kas ir atrodams interneta vidē. Arī pieaugušajiem, senioriem ir liela interese pret internetu, tajā atrodamajai informācijai, piemēram jaunākās ziņas, blogi, video utt. Bet ne vienmēr tas ir pats labākais, kam pievērst uzmanību un ticēt visam, kas ir atrodams internetā. Tam visam ir arī liela nozīme un ietekme uz mentālo veselību. Kā piemēru mēs varam ņemt youtube video veidotājus, kuri bieži vien tiek sāpināti ar komentāriem no skatītāju puses, bet bieži vien tie komentāri nav tie paši jaukākie. Ja tā padomā, iespējams katrs no mums kaut kad internetā kādam ir atstājis kādu riebīgu komentāru nemaz nepadomājot un nenojaušot to, kā tas liks tam cilvēkam justies. Mēs nespējam pat iedomāties, kam, iespējams tas cilvēks ir gājis cauri. Iespējams tā ir fiziska vardarbība, iespējams mentāla vardarbība, iespējams vēl kas cits.
Mūsdienās milzīga vecāku kļūda ir pieradināt bērnus jau no agra vecuma pie viedierīcēm un interneta, gan publicējot mazuļu bildes, gan audzinot bērnus dot tiem telefonus un ļaut skatīties youtube video, ļaujot viņiem pašiem "scrollot" cauri tam visam.
Paskatoties uz bērniem sabiedriskajā transportā (gadi 7-13), ideāli varam redzēt sekas tam, ka uzaudzināti ar ekrānu sejā, visu laiku sēž telefonā, neizrāda cieņu pret citiem.
To pašu mēs varam aizdomāties par to, ko mēs sakam senioriem un pieaugušiem cilvēkiem internetā, kuri izrāda interesi veidot interesantu saturu, neviens no mums taču nav profesionālis tikko kaut ko uzzsākot, ne?
Visa negativitāte interneta vidē var novest līdz depresijai, pārmērīgi lielai paškritikai.
Kas mums būtu jādara, lai samazinātu šādu ietekmi no interneta vietnēm?
→ Respektēsim tos, kas izmanto internetu un veido saturu, vienalga, vai tas ir kaut kas pamācošs, vai tās ir dzīves pieredzes, vai arī kas cits.
→ Centīsimies iedomāties, caur ko tas cilvēks ir gājis, kādas problēmas tas cilvēks varētu būt pārcietis vai uz to mirkli cieš.
→ Neizsmiesim nevienu par to, ka tas cilvēks izskatās, uzvedas vai kādi savādāk atšķiras no pārējiem.
→ Ja mēs kādu vēlamies spriest par to, kāds tas cilvēks ir, neizsakam to publiski.
→ Nav vajadzības izplatīt baumas par cilvēku.
→ Lai cik tas cilvēks liktos dīvains, atšķirīgs no mums, netēlosim ārstus un neizteiksim kādas diagnoses cilvēks tas ir.
→ Labāk apjautāties par otra sajūtu, dienas gājumu, nekā nosaukt kādā nejaukā vārdā.
→ Uzklausīsim to cilvēju un respektēsim viņa izvēles.
